Evaņģēlisti liecina, ka šajā notikumā redzam Dieva Tēva un Svētā Gara klātbūtnes zīmes. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga Eņģelis” Benedikts XVI uzsvēra, ka Jēzus kristības dziļākā nozīme atklājās tikai pēc Viņa nāves un augšāmcelšanās.
Ļaujot Jānim sevi kristīt kopā ar grēciniekiem, Jēzus sāka likt uz saviem pleciem visas cilvēces grēku smagumu. Viņš ir Dieva Jērs, kas „nes” pasaules grēkus. To Jēzus pilnībā īstenoja uz krusta. Kā liecina evaņģēlists Lūka, Kristus, mirstot, „iegremdējās” Dieva mīlestībā un sūtīja mums Svēto Garu, lai ikviens, kas tic, varētu smelt no šī jaunās un mūžīgās dzīves avota. Kristus misija bija kristīt visus cilvēkus Svētajā Garā, lai atbrīvotu mūs no nāves un grēka važām un atvērtu mums debesis, tas ir, ievestu mūs dzīves pilnībā, kas vienmēr ir jauna un mūžīga.”
Pāvests aicināja ticīgos lūgties, lai pēc iespējas labāk un skaidrāk saprastu Kristības dāvanas nozīmi, un īstenojot to, liecinātu par Dieva mīlestību mūsdienu pasaulē. Kunga kristīšanas svētkos mēs atceramies to dienu, kad tikām „šķīstīti, svētdarīti un attaisnoti mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā” – sacīja pāvests, uzrunājot sv. Pētera laukumā sapulcējušos poļu svētceļniekus. Viņš aicināja visus pateikties Dievam par Kristības sakramenta žēlastību, pestīšanas dāvanu un cerību uz mūžīgo dzīvi debesu godībā. 
| 
