„Viņš ļaunos garus izdzen ar Belzebuba, ļauno garu valdnieka spēku.” Tas ir viens no daudzajiem pārmetumiem, kurus ienaidnieki izvirzīja pret Jēzu Kristu. „Viņš mūsu tautu mulsina un aizliedz dot ķeizaram nodokļus” (Lk 23,2) – tā Viņu nevainīgu apsūdzēja Pilāta priekšā. „Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs Viņu tev nenodotu,” viņi uzstāja, pieprasīdami, lai Pilāts piespriež Jēzum nāvi uz krusta. Dieva Dēls mūs mīlēja līdz pat galam un savu dzīvību atdeva par mums, bet mēs Viņam atdarījām ar melīgām apsūdzībām. Aplūkojot šīs apsūdzības, kas tika izvirzītas pret Jēzu, īpaši uzskatāmi varam pamanīt sātana darbības metodes, lai mūs atrautu no Dieva. Sātanam patīk haoss. Viņš labprāt noārdītu jebkuru robežu starp ļauno un labo, starp patiesību un meliem, starp mīlestību un viltu, starp laulības šķīstību un izlaidību, starp godīgumu un tuvākā izmantošanu. Velna stihija ir haoss. Viņš zina, ka vislabāk ir zvejot duļķainā ūdenī. Turpretī Dievs mīl skaidrību – ja mēs centīsimies novilkt skaidru robežu starp labo un ļauno, starp patiesību un meliem, tad ļaunums mums atklāsies visā savā riebīgumā. Un tad, ja kāds aiz sava cilvēciska vājuma būs kļūdījies vai nomaldījies, pilnīgi skaidri sapratīs, ka ir sagrēkojis un ka vajag laboties. Tieši šo skaidrību sātans grib saduļķot. Viņš mudina apšaubīt, vai vispār jel kas var būt patiesi labs un nesavtīgs – tas liek mums visur saskatīt divkosību, savtīgumu, viltību, manipulācijas. Jo galvenais viņam ir, lai cilvēki cits citam neticētu. Turklāt, nav tāda ļaunuma, kuru sātans nemēģinātu attaisnot. Ekonomiskie pamatprincipi it kā pieprasa, ka jābūt cietsirdīgam pret nabadzīgajiem, bet žēlsirdības princips it kā pieprasa palīdzēt sievietei izdarīt abortu. Dzirdam zinātniskās teorijas, kas cenšas iegalvot, ka vardarbība filmās palīdz skatītājiem atbrīvoties no iekšējās agresivitātes, bet homoseksuālo noslieču realizēšana pozitīvi ietekmē personības attīstību. Reiz gadījās sastapt kādu psihologu, kas klāstīja patiesi sātaniskas idejas, proti, ja vecāku šķiršanās rezultātā bērns ir nelaimīgs, tad tā ir viņa paša izvēle, jo šādā veidā viņš cenšas vecākiem likt justies vainīgiem savā priekšā. Laiku pa laikam ir vērts sev atgādināt, ka haosa radīšanā velns ir gājis pat tik tālu, ka Dieva Dēlu apsūdzēja sadarbībā ar Belzebubu. Bet Jēzus jau toreiz brīdināja, ka līdzīgus apmelojumus un apsūdzības pieredzēs arī Viņa Baznīca. „Māceklis nav pārāks par mācītāju, nedz kalps par savu kungu... Ja nama tēvu sauca par Belzebubu, tad jo vairāk tā sauks viņa mājiniekus” (Mt 10,24). Katedrāle.lv | 
