Šis dzīvais noslēpums ir mūsu kristīgās dzīves pamatā. Tādēļ, lai mēs būtu arvien uzticīgāki Kungam, mums jākļūst arvien līdzdalīgākiem šajā noslēpumā, kopā ar Kristu pilnībā mirstot grēkam, lai kopā ar Viņu augšāmceltos.
Šī vakara Svētās Mises lasījumi mums palīdz ieiet lielajā triduum paschalis. Pirms došanās pretī nāvei Pēdējo vakariņu laikā Kristus mums atstāja divas zīmes: Viņa Miesas un Asiņu sakramentu, kā arī kāju mazgāšanas zīmi. Abas šīs zīmes mūs ievada Lieldienu mīlestības notikumā un vienlaicīgi dara to mums klātesošu. Savā Miesas un Asiņu sakramentā Jēzus sevi pilnībā dāvā: Viņš savā trauslajā cilvēka dabā – savā Miesā – aiz mīlestības sevi pilnībā atdod: “Tā ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota.” Šī pilnīgā atdeve tiek īstenota, dāvājot visu, kas Viņam ir, – savu dzīvību: “Tas ir manu Jaunās un mūžīgās derības Asiņu biķeris, kas par jums un par daudziem tiks izlietas grēku piedošanai.” Lūk, Euharistijas noslēpums, kurā ir reāli klātesoša Jēzus pilnīgā atdeve, Viņa Upuris mūsu pestīšanas labā.
Kāju mazgāšanas zīme mums tiek dota, lai mēs labāk uztvertu, ka šis Upuris ir mīlestības un kalpošanas Upuris. Viss, ko Jēzus piedzīvoja no Lielās ceturtdienas vakara līdz Augšāmcelšanās svētdienai, ir kā cilvēces lielā kāju mazgāšana – aiz mīlestības Jēzus kalpo, mazgājot kājas visiem cilvēkiem.
Taču, lai mēs patiešām būtu līdzdalīgi visā Lieldienu noslēpumā, kas ir klātesošs gan Kristus Miesas un Asiņu sakramentā, gan kāju mazgāšanas zīmē, mums jābūt gataviem kļūt pilnīgi līdzīgiem Jēzum visā tajā, ko Viņš pats piedzīvoja: arī mums jāatdod sava dzīve par saviem brāļiem, viņus mīlot līdz galam un pilnībā paklausot Debesu Tēvam; arī mums jākļūst par pazemīgiem kalpiem, mazgājot citiem kājas.
Mēs, iespējams, jau esam pārāk pieraduši pie Svētās Mises svinībām un varbūt pat pie Pēdējo vakariņu svinībām. Lūgsim, lai šogad Svētais Gars patiešām atver mūsu ticības acis un iededz mūsu sirdī mīlestības liesmu; tad mēs varēsim patiesi būt līdzdalīgi šī vakara liturģijā, lai tiktu garīgi un reāli pārveidoti, būdami līdzdalīgi Kristus Miesas un Asiņu sakramentā un kāju mazgāšanas zīmē. Augsim ticībā un mīlestībā, lai mēs uztvertu visu pēc būtības, pat ja emocionāli mēs neko nepiedzīvosim. Dažreiz Dievs mums atņem emocijas, lai mēs ietu vēl dziļāk – līdz ticības un pārdabiskās mīlestības līmenim, līdz dievišķajam līmenim.
Saistībā ar visu Lieldienu noslēpumu, ko sākam svinēt ar Pēdējām vakariņām, Lielās jeb Klusās nedēļas ceturtdienas rīta Svētajā Misē tiek svētītas svētās eļļas. Tā tas parasti ir pieņemts latīņu ritā, pat ja Svētā hrizmas svētīšanas Mise varētu notikt arī kādā citā dienā pirms Lieldienām. Šajā Misē jau īpaši izpaužas Lieldienu garīgie augļi: katehumenu eļļa ir paredzēta tiem, kas gatavojas Kristībai, kuru pieņemot mēs ieejam jaunajā dzīvē, kas ir Lieldienu dāvana; slimnieku svaidīšanas eļļa atklāj, ka Lieldienu noslēpums ir uzvara pār ļaunumu, kas izpaužas arī slimībās; bet svētā hrizmas eļļa ir domāta Iestiprināšanas sakramentam, tātad Svētā Gara īpašai saņemšanai, kā arī Priesterības sakramenta piešķiršanai – ar priesterības starpniecību Lieldienu noslēpums ir klātesošs visos laikos un vietās.
Pērn Romā, Svētajā hrizmas svētīšanas Misē pāvests Benedikts XVI svētīja katehumenu eļļas, ko viņam pienesa diakoni un katehumeni, kas bija sagatavoti saņemt Kristību Lieldienu vigīlijas Mises laikā, slimnieku svaidīšanas eļļas, ko viņam pienesa diakoni un slimnieki, un visbeidzot svēto hrizmu, ko viņam pienesa diakoni, Iestiprināšanas sakramenta un Priesterības sakramenta kandidāti. Šādā veidā ļoti izteiksmīgi visiem tika parādīts, kāda ir svēto eļļu nozīme.
Tā kā šajā ceturtdienas rītā gandrīz visi priesteri var atbraukt un piedalīties Svētajā hrizmas svētīšanas Misē, ko savā katedrālē svin diecēzes bīskaps, Mises laikā priesteri tiek arī aicināti atjaunot solījumus, ko viņi deva ordinācijas brīdī. Tas ir iespaidīgs mirklis visiem Svētās Mises dalībniekiem. Tā ir liecība visai draudzei un diecēzei. Pēdējo vakariņu Euharistija ir arī priesterības iedibināšanas brīdis. Tādēļ visa Lielā ceturtdiena ir priesterības svētki, kuros priesteri tiek mudināti atjaunoties savā aicinājumā uz priesterību un visi ticīgie – lūgties par viņiem. Tāpēc priesterības solījumu atjaunošana ir ļoti atbilstoša Lielās ceturtdienas rīta Misei.
Noslēdzot savu komentāru par šīs dienas svinībām, es vēlos vēl nedaudz pakavēties pie Svētās hrizmas svētīšanas Mises lasījumiem. “Kunga Gars ir pār mani; jo Viņš mani ir svaidījis sludināt nabagiem Prieka Vēsti, sūtījis vēstīt gūstekņiem brīvību un aklajiem – acu gaismu, palaist brīvībā apspiestos, pasludināt Kunga žēlastības gadu,” izsakot šos vārdus, Jēzus iepazīstināja ar sevi savus novadniekus Nācaretes sinagogā, uzsākot savu atklāto dzīvi. Kristus – “Svētā Gara svaidītais” – bija pilnībā uzticīgs savai sūtībai, un Viņš to piepildīja Lieldienu noslēpumā, mazgājot kājas visai cilvēcei.
Arī mēs esam aicināti Viņam sekot, kā jau to uzsvēru sākumā, bet patiesībā tikai pats Jēzus var mūs darīt spējīgus pilnībā ziedot sevi brāļu labā. Tas ir labi izteikts Svētās hrizmas svētīšanas Mises otrajā lasījumā: “Jēzus Kristus – pirmdzimtais no mirušajiem– mūs mīlēja un ar savām Asinīm mūs atbrīvoja no grēkiem, un darīja mūs par Valstību, par priesteriem Dievam un savam Tēvam.”
Daži cilvēki tiek ordinēti, lai uz visiem laikiem Kristus priesterība būtu īpašā veidā klātesoša, bet visi kristieši ir darīti par slavas upuri Dievam – par “priesteriem”, t.i., par cilvēkiem, kas sevi pilnībā dāvā Dievam un brāļiem. Lai visi varētu īstenot savu priestera aicinājumu, daži tiek nošķirti un ordinēti kā visu kalpi. Lūgsimies, lai šajā dienā visi tiek atjaunoti savā aicinājumā! www.mieramtuvu.lv |
