„Pazemošanās pati par sevi ir mazohisms, taču tā, ko izciešam Evaņģēlija vārdā, tevi padara līdzīgu Kristum,” teica pāvests homīlijā 17. aprīļa rīta Svētās Mises laikā.
Kā vīrietim un sievietei, kurus vieno laulības saites, atrisināt dažādas attiecību problēmas? Kā viņiem sakārtot un nemitīgi padziļināt savas attiecības? Kā palikt kopā visu dzīvi? Vai tas ir iespējams?
„Kopiena, kas atdzimusi Svētajā Garā, tiecas pēc harmonijas un ir pacietīga ciešanās,” apgalvoja pāvests otrdienas rīta Svētajā Misē. Bez tam, Francisks aicināja kristiešus nekrāt bagātības, bet likt tām kalpot tiem, kuri jūt nepieciešamību, tāpat, kā to darīja pirmā, apustuļu vadītā kopiena.
„Arī šodien dzirdam daudzu mūsu brāļu un māsu apspiestos saucienus, kuri savas ticības Kristum vai etniskās piederības dēļ tiek vajāti un nogalināti – kuriem tiek nocirstas galvas, kurus piesit krustā, kurus sadedzina dzīvus, vai arī kuri bijuši spiesti atstāt savas mājas,” sacīja pāvests.
„Redzot jūs tik daudzus, nevarētu teikt, ka pastāv garīgo paaicinājumu trūkums,” teica pāvests Francisks, sestdien tiekoties ar konsakrēto ļaužu audzinātājiem.
„Ejiet un paziņojiet Maniem brāļiem, lai viņi iet uz Galileju, tur viņi Mani redzēs”. Šie Kristus vārdi bija pāvesta Franciska apceres pirms lūgšanas "Regina Caeli" (Debesu Karaliene) galvenais temats.
Priestera kalpojuma auglīgums ir atkarīgs no veida, kā viņš atpūšas. Nereti pastāv kārdinājums atpūsties vienalga kā, it kā atpūtai nebūtu nekāda sakara ar Dievu. Taču patiesu atpūtu jāmeklē mīlestībā.
Veltīt savu dzīvi kā mīlestības dāvanu Dievam un līdzcilvēkiem – šāds aicinājums izskanēja pāvesta 1. aprīļa katehēzes mācībā. Klusās nedēļas trešdienas vispārējās audiences laikā Francisks skaidroja „Triduum” jeb Trīs svēto dienu nozīmi.
Palmu svētdienā Svētā Pētera laukumā Francisks vadīja dievkalpojumu, kas iesākās ar svinīgu procesiju, lai pieminētu Jēzus triumfālo iejāšanu Jeruzalemē.
„Nevis auksta doktrīna dod prieku, bet gan ticība un cerība satikt Jēzu,” šāds ir pāvesta Franciska atzinums ceturtdienas rīta Svētajā Misē. Svētais tēvs jau atkārtoti par skumjiem nosauca kristiešus, kuri neprot priecāties.
Ziņas no Vatikāna
