„Jēzus mūs neatstāj uz ceļa vienus. Viņam sekot, nozīmē, ka mums ir mājas – Baznīca,” uzmundrināja pāvests pirmdienas rīta Svētajā Misē. Francisks paskaidroja, ka sekot Jēzum nenozīmē ideju, bet nemitīgu palikšanu mājās – Baznīcā, kur Kristus vienmēr visus atgriež, arī tos, kuri nomaldījušies.
22. februārī, Svētā Pētera katedras dienā, pāvests Francisks iecēla 19 jaunus kardinālus. Svinību laikā Vatikāna bazilikā klātesošs bija arī emeritētais pāvests Benedikts XVI.
„Ticība, kas nav labo darbu auglis, nav ticība,” apgalvoja pāvests piektdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Šis bija pateicības dievkalpojums par kardināla Silvano Pjovanelli 90 mūža gadiem.
Kad pēdējo reizi esmu bijis pie grēksūdzes? – katrs no mums šodien ir aicināts uzdot sev šo jautājumu. Turpinot katehēžu ciklu par sakramentiem, vispārējās audiences laikā 19. februārī pāvests aplūkoja Izlīgšanas jeb Gandarīšanas sakramentu.
„Iekāre ir kā infekcija, kas nogalina, bet Jēzus Vārds spēj izdziedēt un paglābt,” teica pāvests otrdienas rīta Svētajā Misē. Francisks norādīja, ka pretoties iekāru pavedinājumam ir iespējams tikai tad, ja klausāmies Jēzus Vārdu.
Kristietim nekad nav jāstāv uz vietas, nekad nav jānolaiž rokas. Kristus mūs aicina: "Ejiet un sludiniet Evaņģēliju visām tautām." Iet! Lūk, tas ir pirmais kristieša identitātes aspekts. Iet arī skumju un grūtību brīžos.
Vai ir iespējams būt uzticīgiem visas dzīves garumā? Kā pārvarēt bailes pateikt „jā” vārdu? Kur meklēt laimīgas laulības dzīves atslēgu? Kā kāzu svinības padarīt par patiesiem svētkiem? – šos jautājumus Svētā Valentīna dienā pāvestam uzdeva saderinātie.
„Atklāt sakrālā izjūtu, Dieva patiesās klātbūtnes noslēpumu Svētajā Misē,” tāds bija pāvesta Franciska aicinājums Euharistijas svinību laikā pirmdienas rītā.
6. februāra rīta Svētajā Misē pāvests kavējās pārdomās par nāves noslēpumu un aicināja lūgt no Dieva trīs žēlastības – nomirt Baznīcā, nomirt cerībā un nomirt, atstājot kristīgās liecības mantojumu.