«Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu! Kunga kristīšanas svētki, kurus šodien svinam, ievada liturģiskā kalendāra parasto laiku. Šis gada posms aicina mūs sekot Jēzum, klausīties Viņa Vārdu un atdarināt Viņa mīlestības žestus pret saviem tuvākajiem. Tā mēs apstiprinām un atjaunojam savu Kristību - sakramentu, kas padara mūs par kristiešiem, atbrīvojot mūs no grēka un pārveidojot par Dieva bērniem Viņa dzīvības Gara spēkā. Šodienas Evaņģēlijs stāsta par šīs žēlastības zīmi. Jēzus atnāca uz Jordanu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Pēc kristības Jēzus redzēja "Dieva Garu baloža veidā nolaižamies uz Sevi" (Mt 3,16). Tajā pašā laikā no atvērtām debesīm atskanēja Tēva balss: "Šis ir Mans mīļais Dēls" (17). Šādā veidā atklājas Trīsvienība: Dēls iegremdējas Jordānas ūdeņos, Svētais Gars nolaižas uz Viņu un caur Viņu mēs saņemam pestīšanas žēlastību. Mīļie, Dievs neskatās uz pasauli no tālienes, nepieskaroties mūsu dzīvei, mūsu vājumam un mūsu cerībām! Viņš nāk pie mums caur sava miesīgā Vārda gudrību, iesaistot mūs pārsteidzošā mīlestības plānā visai cilvēcei. Jānis Kristītājs ir pārsteigts. Viņš jautā Jēzum: "Tu nāc pie manis?" (14). Jā, savā svētumā Kungs ļauj sevi kristīt tāpat kā visi grēcinieki, lai atklātu Dieva bezgalīgo žēlsirdību. Vienīgais Dēls, kurā mēs esam brāļi un māsas, nāk, lai kalpotu, nevis valdītu, lai glābtu, nevis pazudinātu. Viņš ir Kristus, Pestītājs: Viņš uzņemas to, kas mums ir – mūsu vājumu, grēkus, nāvi, un dāvā mums to, kas ir Viņa, proti, savu žēlastību jaunai un mūžīgai dzīvei. Kristības sakraments realizē šo notikumu jebkurā laikā un jebkurā vietā, ievadot katru no mums Baznīcā, kas ir Dieva tauta, kas vieno visu tautu un kultūru vīriešus un sievietes, atdzimušus Viņa Garā. Tāpēc veltīsim šo dienu saņemtās lielās dāvanas piemiņai, cenšoties to priecīgi un konsekventi īstenot savā dzīvē. Šodien es kristīju vairākus jaundzimušos, kas ir kļuvuši par mūsu jaunajiem brāļiem un māsām ticībā. Cik skaisti ir kopā svinēt Dieva mīlestību, kas mūs sauc vārdā un atbrīvo no ļaunuma! Pirmais no sakramentiem ir svētā zīme, kas mūs pavada uz visiem laikiem. Grūtību brīžos Kristība ir gaisma; dzīves konfliktos Kristība ir izlīgums; nāves brīdī Kristība ir vārti uz debesīm. Lūgsim Vissvētāko Jaunavu Mariju, lai viņa palīdz mums stiprināt savu ticību un Baznīcas misiju».
Vaticannews.va | 
