Svētdien, 8. aprīļa pēcpusdienā pāvests helikopterā devās uz savu vasaras rezidenci Kastelgandolfo. Otrajās Lieldienās no šejienes viņš vadīja arī lūgšanu „Debesu Karaliene, priecājies!” un uzrunāja ticīgos, kas bija sapulcējušies pils pagalmā.
Lieldienu svinību laikā svētā Pētera sakrālajā laukumā, blakus altārim tika novietota Kristus ikona. Tā tiek dēvēta par „aheropitisku” ikonu, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē, ka tā nav cilvēka rokas gleznota.
Benedikts XVI aicina ticīgos atklāt klusuma nozīmi pasaulē, ko pārplūdina vārdi. Tiekoties ar vispārējās audiences dalībniekiem, pāvests uzsvēra, ka ļaunumam nepieder pēdējais vārds.
Lielās Ceturtdienas rītā pāvests celebrēja Hrizmas Svēto Misi Vatikāna bazilikā. Homīliju viņš iesāka ar krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja stāstu, kurā kāds bargs valdnieks aicina priesterus un gudros parādīt Dievu, lai viņš varētu to redzēt.
“Dārgie brāļi un māsas! 2. aprīlis ir palicis dziļi mūsu atmiņā. Pirms diviem gadiem mūžībā aizgāja Jānis Pāvils II. Viņš atgriezās Tēva mājās. Pāvesta aiziešanai ar aizturētu elpu sekoja visa pasaule.
Sestdien audiencē pie pāvesta bija ieradušies arī Eiropas Bīskapu konferenču rīkotā kongresa dalībnieki. Viņš izrādīja prieku, ka tik daudzi bīskapi – apmēram 500 cilvēku šais dienās piedalās kongresā, kas veltīts 50. gadskārtai kopš parakstīti tā dēvētie Romas traktāti, kas iezīmēja Eiropas Savienības sākumu.
“Pat tad, ja cilvēkam pieder viss, ko vien vēlas, viņš var būt nelaimīgs. Savukārt citi nereti zaudē visu, arī veselību un brīvību, un tomēr spēj būt sirsnīgi un dzīvot mierā”, - tiekoties ar Romas nepilngadīgo pāraudzināšanas iestādes „Casal del Marmo” jauniešiem, teica Benedikts XVI.
Ziņas no Vatikāna
.jpg)