Pēc garīgām pārdomām notika priesteru diskusija par šo tēmu, kam sekoja Svētā Mise, kuru svinēja Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis kopā ar priesteriem. Svētās Mises sākumā ekselence atzīmēja, ka priesteri, kuri ir pulcējušies no visas Kurzemes uz sanāksmi, ir ieradušies, lai lūgšanā un savstarpējā priesteru sadraudzībā stiprinātu savu ticību, savu mīlestību uz Dievu un tuvākajiem, lai vēl skaidrāk redzētu to ceļu, kas katram kā priesterim ir ejams. Bīskaps izteica arī prieku par sapulcējušos Dieva tautu, jo visiem klātesošajiem ir viens mērķis, kuru mēs redzam, raugoties uz debesīm, kur Pestītājs ir aizgājis un katram sagatavo vietu. Savā sprediķī bīskaps apcerēja svētā Marka Evaņģēlija (Mk 2, 18- 22) fragmentu, kurā Jēzus sevi nosauc par Dieva tautas līgavaini. Kamēr līgavainis ir klāt, vai tad kāzu viesi var gavēt, bet kad līgavainis tiks paņemts, tad gan, viņi gavēs. Ko tas nozīmē? Bīskaps atzīmēja, ka Baznīcas tēvi to skaidro šādi – kamēr Jēzus fiziski bija kopā ar saviem sekotājiem, draugiem diendienā, tad viņi tieši varēja saņemt to garīgo stiprinājumu, ko Jāņa Kristītāja mācekļi un farizeji varēja iegūt tikai ar atturību un gavēšanu. Ekselence uzsvēra, ka mēs dzīvojam laikā, kad Jēzus jau ir paņemts, Viņš ir uzkāpis debesīs un mums arvien ir jāpiedomā, no kā ir jāatsakās, kādās vietās drīkstu atrasties, ko es varu atļauties skatīties vai klausīties un tamlīdzīgi, lai tas mani garīgi nedarītu nabagāku, bet tieši pretēji, lai es varētu kļūt garīgāks, lai es savā dvēselē kļūtu skaidrāks, tādu, kādu mani grib redzēt Pestītājs – Jēzus Kristus – mans Līgavainis. Bīskaps Vilhelms uzsvēra, ka cilvēka daba ir iedzimtā grēka ievainota, Kristības sakramentā mēs gan saņēmām šī iedzimtā grēka piedošanu, bet tā sekas tomēr ir palikušas un jūtamas, tāpēc Dievs Svētais Gars katram cilvēkam, ja viņš ir vienots ar To, dod padomu, kā rīkoties un arī atgādina par noieto dzīves ceļa posmu, no kā mēs varam arī kaut ko mācīties. Sava sprediķa noslēgumā ekselence visiem klātesošajiem novēlēja: „Lai Dievs mums visiem palīdz būt pazemīgākiem, tātad atzīt patiesību par Dievu, kas mūs mīl, kuram mēs esam bezgala dārgi, kurš mūs saudzē, kurš ir žēlsirdīgs pret mums un atzīt arī savu nespēku, savu ierobežotību, protams, arī pateikties Dievam par daudz ko labo mūsu dzīves gaitās gan pie mums pašiem, gan arī mūsu kalpošanā, apzinoties, ka bez Viņa palīdzības un atbalsta cilvēks patiešām neko nespēj.” Pēc Svētās Mises Liepājas diecēzes bīskaps pateicās prāvestam Andrejam Mediņam un Saldus draudzei par viesmīlīgo uzņemšanu. Dienas otrajā pusē sekoja dažādu jautājumu izskatīšana. Tika sastādīts nākošo Liepājas diecēzes priesteru sanāksmju grafiks, kurā tika nolemts, ka nākošā sanāksme notiks 15. februārī Lēnās. Tika izrunāts arī Kurzemes priesteru rekolekciju termiņš, kuras notiks no 24.maija līdz 27.maijam Lietuvā, Žemaišu Kalvārijā. Ekselence izsniedza arī RARZI piedāvātās tēmas ticības padziļināšanai draudzēs, ar kurām institūta pasniedzēji ieradīsies draudzēs un semināra veidā tās pasniegs draudzes locekļiem un interesentiem. Tika arī turpināta diskusija par ekumeniskā jautājuma nostādnēm. Kurzemes priesteru sanāksme noslēdzās ar kopīgām vesperēm. S.Zustere,
"Vatikāna radio", Liepāja | 
