Daudzās kopienās tiek rīkotas lūgšanas Marijas godam, lai vienotos ar Pestītāja Māti, kas ar nepacietīgu paļāvību gaidīja krustāsistā Dēla augšāmcelšanos. Visbeidzot Lieldienu vigīlijā skumju plīvurs, kas ieskāva Baznīcu Kunga nāves un kapā guldīšanas dēļ, tiks pārrauts ar uzvaras saucienu: “Kristus ir augšāmcēlies un uz visiem laikiem uzveicis nāvi!” Tad mēs patiesi varēsim saprast Krusta noslēpumu, to, kā ir rakstījis kāds nezināms senatnes autors, ka “Dievs rada brīnumus arī neiespējamajā, lai mēs zinātu, ka vienīgi Viņš spēj izdarīt to, ko vēlas. Viņa nāvē mums ir dāvāta dzīvība, Viņa brūcēs – mūsu dziedināšana, Viņa kritienā – mūsu augšāmcelšanās, tajā, kā Viņš tika pazemots, – mūsu paaugstinājums”. Stiprināti ticībā, mēs Lieldienu vigīlijas laikā uzņemsim jaunkristītos un arī paši atjaunosim Kristības solījumus. Tādā veidā mēs pieredzēsim, ka Baznīca ir vienmēr dzīva, ka tā aizvien atjaunojas, ka tā nemainīgi ir skaista un svēta, jo tās pamats ir Kristus, kurš ir augšāmcēlies un vairs nemirs. Dārgie brāļi un māsas, Lieldienu noslēpums, ko Svētais triduum mums ļauj no jauna izdzīvot, nav tikai pagājušas realitātes piemiņa, bet gan aizvien paliek aktuāls: arī šodien Kristus ar savu mīlestību uzvar grēku un nāvi. Ļaunumam visās tā izpausmēs nepieder pēdējais vārds. Pēdējā uzvara ir Kristus uzvara, patiesības un mīlestības uzvara! Svētais Pāvils Lieldienu vigīlijā mums atgādina, ka tad, ja esam gatavi ciest un mirt kopā ar Kristu, Viņa dzīve kļūs mūsu dzīve (sal. Rom 6, 9). Šī pārliecība ir pamats, uz kura ir balstīta un veidojas mūsu kristīgā dzīve. Pāvests Benedikts XVI Mieramtuvu.lv | 
