Tikšanās iesākās ar Svēto Misi, kuru svinēja dominikāņu laju ordeņa kapelāns Oskars Jabloņskis. Pēc dievkalpojuma sekoja dominikāņu tēva konference par, kas balstījās uz svētā Akvīnas Toma pārdomām par kristīgās dzīves garīgo attīstību. Kapelāns paskaidroja, ka katrs cilvēks ir apdāvināts ar dabiskām spējām, kas ļauj mums attīstīt vai nu kādas praktiskās iemaņas, vai arī kādas garīgas spējas. Katram cilvēkam ir pirmatnējā priekšnojauta par to, kas ir patiesība un labums, krietnums un mīlestība, tieksme pēc izzināšanas un laimes. Citiem vārdiem sakot, katram no mums ir tas, ko antīkā pasaulē cilvēki sauca par - semina virtutum jeb tikumu sēklas. Šīs dabiskās iespējas palīdz mums veidot mūsu brīvību. Jo vairāk attīstām šīs "sēklas", jo vairāk kļūstam brīvi. Akvīnas Toms runāja par instinctus rationis, apzīmējot mūsu dabisko morālo spēju saistītu ar prātu, un lietoja arī instinctus Spiritus Sancti, apzīmējot Svētā Gara darbību kristieša dzīvē. Šāds instinkts ir kā mūsu brīvības avots. Dominikāņu tēvs akcentēja, ka garīgās dzīves attīstību svētais Akvīnas Toms iedala trīs posmos: 1.posms. To varētu dēvēt par „bērnību”, un ir saistīta ar disciplīnu. Disciplīna nav saistīta ar stingrību, kā bieži vien mūsdienās tas tiek izprasts, bet tā aptver gan zināšanu nodošanu, gan prātu spēju veidošanu, gan gribas veidošanu un balstās uz mūsu dabiskām tieksmēm. Galvenā mācība, kuru šajā posmā cenšamies apgūt, ir saistīta ar morāles pamatprincipiem, t. i. par baušļiem. Šajā posmā pamatā cenšamies izvairīties no grēkiem. 2. posms. To varētu dēvēt par „jaunību”. Tā ir pakāpeniska tikumu veidošana, lai tie kļūtu par pastāvīgu spēju pareizi rīkoties. Mācamies kārtīgi pildīt savus uzdevumus, būt taisnīgiem, godīgiem, meklēt patiesību, patiesi mīlēt, pat, ja šī mācība prasa pašaizliedzību vai kad neviens neredz mūsu garīgo darbu. Šajā posmā ir nepieciešama ikdienas drosme, pacietība un izturība. Īpaši noderīgs šajā garīgās izaugsmes posmā ir Kalna sprediķis. 3. posms. Tiek dēvēts par „morālā un garīgā brieduma laiku”. Šis posms ir saistīts ar arvien pilnīgāku sadarbību ar Svēto Garu. Pateicoties Svētā Gara dāvanām, kļūstam arvien atvērtāki Svētā Gara darbībai mūsos un līdz ar to, arvien vairāk brīvi un pilnīgāki. Tēvs Oskars atzīmēja, ka šai garīgajai izaugsmei nav beigu un dažreiz atgriežamies kādā agrākā posmā, lai kaut ko iemācītos no jauna vai apgūtu jaunus tikumus. Noslēdzoties pr. Oskara Jabloņska konferencei, sekoja laju diskusija par šo tēmu. S.Zustere,
"Vatikāna radio", Liepāja | 
