Ratisbonas bīskaps Gerhards Ludvigs Millers nolasīja lekciju par pirmo, itāliski iznākušo sējumu „Liturģijas teoloģija. Kristīgās eksistences sakramentālais pamats.” Par šo tematu runāja arī Padovas svētās Justīnas vārdā nosauktā pastorālās liturģijas institūta direktors, priesteris Luidži Džirardi.
„Vairāk nekā 50 gadus Jozefa Ratcingera rakstos izpaužas oriģinālais skatījums uz sistemātiskās teoloģijas kopumu. Viņa darbos teoloģijas zinātniskie jēdzieni apvienojas ar dzīvu ticību. Sarežģīti temati ir izklāstīti vienkāršā valodā,” šādi teologa Ratcingera veikumu raksturo bīskaps Millers.
Īpaša vieta teoloģijas profesora Jozefa Ratcingera dzīvē un darbībā bija Ratisbonai. Viņa akadēmiskais darbs saistās gan ar Frīzingu un Bonnu, gan Minsteri un Tībingu, taču Ratisbona kopš 1969. gada ir profesora pēdējā darbības vieta pirms iecelšanas Minhenes-Frīzingas arhibīskapa amatā 1977. gadā. Ar Ratisbonas pilsētu un diecēzi Jozefs Ratcingers bija cieši vienots arī tad, kad Romā veica Ticības mācības kongregācijas prefekta pienākumus (no 1982. līdz 2005. gadam). Pašreizējais Ratisbonas bīskaps atceras viņa sprediķus pilsētas katedrālē, kas teikti dažādos liturģiskajos svētkos. Ratisbonas kapos atdusas arī pašreizējā pāvesta vecāki – Jozefs un Marija Ratcingeri, kā arī māsa Marija.
2006. gadā, apmeklējot Ratisbonu jau pāvesta kārtā, Benedikts XVI kārtējo reizi izcēla saikni starp ticību un prātu. Ne prāts, ne ticība nespēj sasniegt savu mērķi viens bez otra. Tikai kopā tie var pārvarēt bīstamas patoloģijas.
Bīskaps Millers vēlas uzsvērt, ka Ratisbona ir sava veida genius loci, kas aptver un glabā Jozefa Ratcingera teoloģisko darbu kopumu. Šeit savulaik darbojušies arī tādi erudīti bīskapi kā Alberts Lielais (1260-1262), Johans Mihaels Sailers (1821-1832) un Mihaels Buhbergers (1927-1961). Arī viņi, tāpat kā Jozefs Ratcingers, ir izcēluši ticības racionalitāti un zinātnes pastorālo auglīgumu. Radiovaticana.org
Foto: Fttr.it | 
