Saskaņā ar vārdiem, „ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt”, laulība ir nešķirama, attiecībā uz vīrieti un sievieti, kas Dieva un Baznīcas priekšā viens otram apsola mīlestību un uzticību līdz mūža galam. Laulība ir arī Dieva aicinājums. Ģimenes dzīve nav tikai privāts jautājums, tā ir gan sabiedrības, gan Baznīcas pamatšūna. Līdz ar to tiem, kas vēlas saņemt Laulības sakramentu, nepietiek vien savākt nepieciešamos dokumentus un pieteikties laulībām, bet viņiem vajadzētu pēc iespējas labāk sagatavoties šim tik svarīgajam solim. Šim mērķim ir veltīts laiks, pirms vīrietis un sieviete uzsāk kopīgu dzīvi. Šis laiks sākas jau bērnībā, ģimenē, kur abu vecāku klātbūtne un savstarpēja mīlestība ir nepieciešama un neaizvietojama. Jaunībā, kad cilvēks arvien vairāk domā par savu dzīvi, nāk jauna pieredze un zināšanas. Šajā posmā lielu palīdzību var atrast grupās un kustībās, piemēram, „Īsta mīlestība gaida”, kas palīdz pareizi izdzīvot šo laika posmu. Jaunība ir laiks, kad ticīgais meklē savu aicinājumu – kāda ir Dieva griba attiecībā uz mani, uz kādu dzīves ceļu Dievs mani aicina? Šajos meklējumos ļoti vajadzīga ir garīgā vadītāja palīdzība. Draudzība un saderināšanās laiks, kas vēl nav kopīga dzīve, dod iespēju runāt ar konkrētu cilvēku, draugu – draudzeni, ne tikai par vienkāršām lietām, bet arī par tām, kas saistītas ar dzīves uzskatiem, plāniem u.tml., kas dod iespēju vēl labāk iepazīt sevi un otru cilvēku. Šajā posmā lielu atbalstu sniedz kustība „Laulāto tikšanās”, kas organizē seminārus arī saderinātajiem. Nepieciešamas ir arī sarunas ar garīdznieku. Tas viss pieprasa labo gribu un laiku, bet tas ir tā vērts. Jāņem vērā arī fakts, ka daudziem, īpaši tiem, kas nāk no šķirtām ģimenēm, nav labas pieredzes par ģimenes dzīvi. Ja mūsdienās cilvēks velta tik daudz laika un līdzekļu, lai iegūtu to, kas iespējams dzīvē noderēs, tad tiem, kas vēlas salaulāties un mīlestībā dzīvot kopā līdz mūža galam, vēl vairāk laika vajadzētu veltīt tam, kas palīdz īstenot tik skaistu aicinājumu. Priesteris Mariušs Kempa Anitas un Vitauta liecība. Anita un Vitauts iepazinās skolas jubilejas svinībās, kur kopīgi tika dejota pirmā deja, kas, kā Anita saka, ir pārvērtusies par skaistu sākumu viņu attiecībām. „Laikam jau mūsu sirdīs skanēja viena melodija, un tās sitās vienā ritmā, tāpēc mēs paši arī smejamies, ka mūs kopā ir savedusi deja,” bilst Anita. Vitauts, savukārt, atzīst, ka viņu uzrunājis Anitas brīnišķīgais smaids: „Iepazīstoties tuvāk, atklājām, ka mīlam viens otru un vēlamies, lai turpmākie dzīves brīži mums būtu tikpat reibinoši kā tā vakara pirmā deja.” Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi sagatavoties Laulības sakramentam, apmeklējot īpašas saderināto nodarbības? Anita Zemture: Sāksim ar to, ka, mūsuprāt, ļoti svarīgi ir vispār sagatavoties Laulības sakramentam, ne tikai apmeklējot saderināto nodarbības, bet visu, kas ar tām saistīts. Šodien pasaules ritms cilvēkus mudina visu darīt ātri, sasteigti un dažreiz pat nepārdomāti, bet tas neļauj saredzēt un izbaudīt daudzas lietas, kas ir tik brīnumainas un skaistas. Līdzīgi, dažādu iemeslu dēļ, bieži notiek arī ar tā saucamām laulībām, kad pāri izvēlas dzīvot civillaulībā – te, es domāju kopdzīvi bez jebkādas reģistrācijas, jo formalitātēm neesot laika, vai arī mēģina visu izdarīt steigā. Vitauts Andriekus: Saderināšanās laikā tiek lemts par laulībām, notiek pārrunas ar priesteri, pāris piedalās saderināto kursos – tas ir ļoti svētīgs un skaists posms, kas ļauj nostiprināt pārliecību un izpratni par Laulības sakramenta nozīmīgumu pāra kopdzīvē un gatavību to pieņemt. To nevajadzētu sasteigt. Saderināto tikšanās ir lielisks papildinājums visam tam, kas tiek darīts, lai saprastu, vai mēs esam gatavi Laulības sakramentam un vai tā ir Kunga griba. Mūsuprāt, ir ļoti pareizi, ka šādi kursi pirms laulībām tiek pieprasīti, tikai žēl, ka pagaidām ne visās pilsētās tie ir pieejami. Kā jūs nolēmāt piedalīties saderināto tikšanās reizēs? Vitauts: Piedalīties saderināto un iemīlējušos kursos nolēmām pēc tam, kad priesteris Mariušs Kempa, kurš mūs laulās, mūs informēja par šādu kursu iespējamību. Anita: Tā kā mēs bijām Latvijā un mums bija iespēja šos kursus apmeklēt, tad arī pieteicām savu dalību, aizbraucām uz pirmo nodarbību, kura mums abiem ļoti iepatikās, un turpinājām tos apmeklēt, katru nedēļu ceturtdienās braucot no Jūrkalnes uz Rīgu. Ko tajās guvāt? Vai tas ir ietekmējis jūsu attiecības? Anita: Patiesībā ir grūti īsumā aprakstīt visu to, ko mēs guvām šajos kursos, jo katra nodarbība bija ļoti pārdomāta un pilna ar informāciju un atklāsmēm. Vitauts: Mēs guvām lielāku izpratni gan par reliģiskām lietām, gan par savstarpējām attiecībām. Pēc kursu apmeklēšanas esam iemācījušies vairāk viens otrā ieklausīties, runāt par tēmām, kas varbūt nav tik patīkamas, mēģināt saprast un iejusties otrā un, galvenais, vienmēr būt atvērtiem dialogam. Anita: Ļoti interesanta nodarbība bija par auglības atpazīšanas metodēm, kas bija jaunums mums abiem. Vai tas ir ietekmējis mūsu attiecības? – jā, noteikti, un tikai uz labo pusi. Interesanti, ka šobrīd atklājas tas, ka Dievs bija paredzējis mums šo posmu iziet, jo kursi ilga tieši tik ilgi, cik bijām Latvijā. Nedēļu pēc pēdējās nodarbības mums jau bija jādodas darbā uz Dāniju. Kas īpaši palicis atmiņā no piedalīšanās saderināto kursos? Vitauts: Mums abiem kursos ļoti patika tas, ka tie nenotika lekciju veidā. Nodarbības vadīja 2 laulāti pāri, priesteris, kā arī jaunietis, kurš gatavojas kļūt par priesteri. Katra nodarbība bija veltīta kādai noteiktai tēmai (kopā bija 8 nodarbības), kuru laikā laulātie pāri jeb animatori mūs iepazīstināja ar tēmas būtību. Pats interesantākais bija tas, ka laulātie pāri ar mums dalījās savā dzīves pieredzē, par ko varam teikt lielu paldies. Arī priesteris par katru tēmu dalījās savās pārdomās, izklāstīja, kā uz to skatās Baznīca. Anita: Laiks tika veltīts arī tam, lai mēs paši viens otram atklātu savu nostāju un izjūtas par konkrēto tēmu, dalījāmies savās domās un uzklausījām otra viedokli, un šajā dialogā atklājām jaunas lietas ne tikai par savu otro pusīti, bet arī paši par sevi. Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi kopdzīvi uzsākt ar Laulības sakramentu baznīcā? Vitauts: Laulības sakraments – tā ir svētība un vērtība, kā arī apliecinājums savu kopdzīvi veltīt Dievam, veidojot uz reliģiskām vērtībām balstītu ģimeni. Mūsuprāt, tas nav solījums tikai Dievam, bet tas ir arī solījums otram cilvēkam, ka mēs tiešām būsim kopā gan laimē, gan nelaimē, gan veselībā, gan slimībā. Anita: Brīžiem kļūst skumji, redzot, cik ļoti mazu vērtību cilvēki piešķir ģimenei, īpaši saskaroties ar statistiku par šķirtajām ģimenēm. Tāpēc ir ļoti svarīgi informēt jauniešus un pārus par to, kas ir Laulības sakraments, jo, mūsuprāt, daudziem nav pareizas izpratnes šajā jautājumā. Vitauts: Arī mūsos sākumā bija neziņa par to, ko un kā darīt, bet viss sāka risināties brīdī, kad sazinājāmies ar priesteri Mariušu un viņš mūs pamazām sāka ar visu iepazīstināt. Tāpēc varam arī ieteikt citiem pāriem, kuri domā par Laulības sakramenta pieņemšanu, vispirms doties pie savas draudzes priestera un izrunāt interesējošos jautājumus. Lūdzu, pastāstiet – kā iepazināties? Anita: Viens ar otru bijām pazīstami jau sen, jo abi dzīvojām Jūrkalnes pagastā, arī skolas gaitas bija vienā skolā. Lai gan mēs neatceramies viens otru no skolas laikiem gadu starpības dēļ (Vitauts ir 5 gadus vecāks par mani), tomēr skola bija tā vieta, kas mūs vēlāk saveda kopā. Pirms gandrīz 4 gadiem mūsu skola svinēja 130 gadu jubileju, uz kuru pulcējās tās absolventi, arī mēs. Vēlāk, pārrunājot šo notikumu, kārtējo reizi atklājām Dieva brīnumaino spēju sakārtot visu tā, lai mēs būtu īstajā laikā un īstajā vietā – Vitauts tieši vasarā bija ieradies Latvijā pēc 2 gadu prombūtnes Īrijā, lai atsāktu dzīvi un darbu dzimtenē, savukārt es studēju Rīgā. Ne vienam, ne otram nebija vēlēšanās doties uz skolas rīkoto pasākumu, tomēr galu galā abi ieradāmies. Intervēja Ieva Liede
Foto: Freedigitalphotos.net | 
