Evaņģēlija fragmentā Jēzus Kristus – jaunais Ādams – ar savu piemēru mums palīdz saprast, kādā veidā var pārvarēt kārdinājumu un izvairīties no grēka, aicinādams katru caur atgriešanos un ticību ienākt Dieva valstībā. Cilvēku pestīšanas tēlu varam saskatīt arī pirmajā lasījumā, kas vēstī par Dieva labvēlību Noasam un viņa ģimenei plūdu un derības noslēgšanas laikā. Visbeidzot otrais lasījums runā par Kristību, caur kuru mēs, kristieši, esam līdzdalīgi Kristus dāvātajā pestīšanā, ko Viņš īsteno, atdodams savu dzīvi par visiem cilvēkiem, par katru no mums.
Katram cilvēkam ir vajadzīga pestīšana. To mums atgādina Svētie Raksti. Godīgi ieskatoties savas sirds dziļumos, cilvēks atklāj, ka pastāv kādi spēki, impulsi, tieksmes, kas viņā dominē un neļauj būt brīvam un patiesam. Turklāt pastāv arī vairāki ārējie faktori, kas liek personai justies nejauki. Atrazdamies šajos divos “cietumos”, cilvēks sāk meklēt kādu draudzīgu roku, kādu glābēju, kas sarautu visas iekšējās un ārējās važas, tādējādi ļaujot viņam justies un būt brīvam mīlestībā, patiesībā, dzīvē.
Svētie Raksti māca, ka ir tikai viens vienīgs Glābējs – Dievs, kas mums dāvā Pestītāju, savu viendzimušo Dēlu Jēzu Kristu. Savā laikā Dievs izglāba Noasu no haotiskās un grēcīgās pasaules un ar viņu kā ar jauno Ādamu sāka jaunu radīšanu, kā arī noslēdza derību. Tomēr Noass ir tikai patiesā jaunā Ādama – Jēzus Kristus – tēls. Savā būtībā jaunā radīšana sākas ar Kungu Jēzu Kristu. Šīs radīšanas kodolu veido jaunā dzīve – dzīve žēlastībā, kura izriet no Dieva Dēla nāves un augšāmcelšanās un kurā caur Kristību piedalās katrs cilvēks. Katoliskās Baznīcas katehisms vēstī: “Kristus noslēpums ir izšķirošais, kas izgaismo radīšanas noslēpumu; tas atklāj galamērķi, kādam iesākumā Dievs radīja debesis un zemi (Rad 1, 1), – kopš iesākuma Dieva nodomā bija jaunās radības godība Kristū.” (KBK, 280)
Pestīšana ir universāla – tā ir domāta visiem un katram visos laikos un visā pasaulē. Turklāt pestīšana ir droša – to nespēs iznīcināt neviens likums, nekāda vara. Tomēr cilvēks Dieva priekšā nedrīkst būt pasīvs. Kā zinām, zem guloša akmens ūdens netek. Bieži mēs lūdzam palīdzību gan no Dieva, gan arī no līdzcilvēkiem. Nereti kāds pat apvainojas, ja nesaņem gaidīto palīdzību. Tomēr nav jāaizmirst, ka palīdzēt nenozīmē izdarīt kaut ko cita cilvēka vietā. Kā var palīdzēt cilvēkam, kurš pats neko nedara, pat pirkstu nepakustina, tikai kurn, žēlojas un dusmojas? Pat Dievs mūsu vietā neko nedarīs, ja mēs nespersim kaut mazāko soli Viņa virzienā, ja nesāksim apzināties mīlestības svarīgumu.
Svētais evaņģēlists Marks divos vārdos formulē atbildi, kuru Jēzus Kristus gaida no mums, lai mūs pestītu, lai mums palīdzētu un dāvātu Dieva valstību. Šie divi vārdi ir atgriešanās un ticība. Nožēlojiet savus grēkus un ticiet Evaņģēlijam! (Mk 1, 15) Tieši šie vārdi skanēja Lielā gavēņa sākumā pelnu kaisīšanas laikā, tieši šos divus aspektus – atgriešanos un ticības padziļināšanu – mums ir jāpraktizē un jāpilnveido ne tikai Lielā gavēņa laikā, bet arī visā mūsu dzīvē! Atgriešanās nav tikai kāds moments cilvēka dzīvē, nav kāda neīstenojama teorija. Kristieša atgriešanās ir ceļš pie Kristus, atstājot absolūti visus citus ceļus. Tas pats ir sakāms arī par mūsu ticību – tā ir mūsu dzīva un darbīga atbilde pašam Kungam Jēzum Kristum, Viņa dzīvei, piemēram, mācībai.
Kāds sirmgalvis atzinās: “Kad biju jauns, es domāju, ka man pietiks spēka un entuziasma, lai darītu labus darbus un ar savu piemēru visu pasauli atgrieztu uz pareizā ceļa – pie Dieva. Pēc kāda laika es sapratu, ka man ir par maz spēka, tāpēc nolēmu atgriezt tikai dzimto pilsētu. Bet arī pilsēta bija par lielu. Tad es nodomāju samazināt ‘misijas lauku’ līdz savu draugu un radu lokam. Gāja gadi. Es redzēju, ka nevaru atgriezt pat dažus no maniem paziņām. Un tad es pieņēmu lēmumu rūpēties tikai par savu personīgo pilnveidi ticībā Dievam, lūgšanā, gavēšanā, sakramentu pieņemšanā, Svēto Rakstu lasīšanā, tuvākmīlestības darbos. Šodien es varu droši teikt, ka arī šī pēdējā iecere nebūs īstenota pilnībā, jo es esmu jau ļoti vecs, man pietrūkst laika, spēka, veselības, gribēšanas…”
Nezaudēsim laiku, netērēsim spēkus, negaidīsim labvēlīgākus apstākļus, bet ar Dieva palīdzību sāksim savu atgriešanās un ticības padziļināšanas un praktizēšanas ceļu jau šodien, jau tagad! Mieramtuvu.lv |
