Svētā Misē piedalījās emeritētie bīskapi Antons Justs un Jānis Purvinskis, Bauskas dekāns, kā arī priesteri no Jelgavas un Liepājas diecēzēm. Šajā dienā Jelgavas diecēzes bīskaps bija aicinājis priesterus no abām bīskapijām, lai ņemtu dalību arī priesteru konferencē, kas sekoja pēc Sv.Mises. Iesākot sprediķi, bīskaps E.Pavlovskis izteica prieku par pāvesta pasludināto Ticības gadu, jo šis laiks palīdzēs gan stiprināt, gan atsvaidzināt ticību. "Bez ticības nevar patikt Dievam, tā saka Svētie Raksti. Ja ticības nav, tad nav uz ko balstīties. Ticība nav zināšanu kopums, bet gan tikums, un tikumu var arī stiprināt. Ar zināšanām vien nepietiek, lai cilvēks būtu ticīgs. Reizēm tā ir gadījies, ka kāds gadiem ilgi studē teoloģiju, uzraksta doktora darbu un beigās zaudē ticību. Pavisam nesen dzirdēju par kādu studentu, kurš uz studiju beigām izteicis bažas savam bīskapam: "Es baidos, ka nepazaudēju savu ticību, jo zināšanas es jau esmu krietni ieguvis."" - klātesošajiem priesteriem un draudzes locekļiem skaidroja bīskaps. "Ticību kā katru tikumu var stiprināt. Kādā veidā to stiprināt? Zinām mēs paši un citiem mācām, ka ticību var stiprināt ar Svēto Rakstu lasīšanu un ar lūgšanu. Neviens nevar pateikt, ka es esmu ticīgs un neviens mani par neticīgu nepadarīs, un es savu ticību nepazaudēšu. Ir labi, ka tāda pārliecība ir cilvēkam, bet tanī pašā reizē mēs visi esam cilvēki ar savām vājībām un arī savu ticību ir jāstiprina. Kā jau teicu, ticība ir ne tikai zināšanu kopums un pārliecība, bet arī tikums. Ja jau tas ir tikums, tad šim tikumam ir jābūt arī augļiem. Savā dokumentā pāvests aicina ticību izdzīvot. Tātad – dzīvot no ticības, ne vienīgi to saglabāt, bet tā dzīvot, lai ticībai būtu augļi, lai katrs varētu redzēt, ka šis cilvēks ir ticīgs. Tātad pildot Dieva gribu un parādot dedzību savā priesteriskajā kalpojumā un savā ticīgā cilvēka dzīvē. Ja šīs dedzības nav, tad ir jādomā par to, vai nevajadzētu stiprināt ticību, vai nevajadzētu lūgt: „Es ticu, Kungs, bet pavairo manu ticību, lai es to varu dot citiem, lai es varu to nodot nākamām paaudzēm, kā to aicina pāvests. Lai mēs šinī gadā padomājam par to, kā nodot šo ticību nākamām paaudzēm," sacīja E.Pavlovskis. Bīskaps uzsvēra arī to, cik svarīgs ir mūsu katra personīgais piemērs. Ticīgs cilvēks ar savu rīcību var sniegt labu liecību, bet var arī izdarīt pilnīgi pretēji: "Mēs katrs apliecinām savu ticību, pat ieejot baznīcā, baznīcā apsēžoties. Kā mēs uzvedamies pie altāra un kā mēs celebrējam Svēto Misi... Katru svētdienu un citu lūgšanu laikā mēs apliecinām savu ticību. Mēs nolasām ticības apliecību. Nolasām gan, bet vai mēs apliecinām tiešām arī savu ticību caur šo nolasīšanu? Tas nav tas pats, kas nolasīt ticības apliecinājumu un tiešām apliecināt savu ticību. Tad, kad mēs domājam par ticību, tad parasti mēs domājam par ticību Dievam, par ticību arī Kristus klātesamībai Vissvētākajā Sakramentā, par ticību tam, ka Dievs ir visas pasaules Radītājs un Pestītājs. Bet lai neaizmirstam vēl arī par to, ka pašā Ticības apliecinājumā beigās mēs apliecinām ticību arī svētai Katoliskajai Baznīcai. Ka mēs apliecinām ticību grēku piedošanai un tam, ka mēs ticam dzīvei nākamajā mūžībā. Cik tās ir svarīgas lietas!" "Šis Ticības gads tiek izsludināts ar Vatikāna II Koncila 50 gadu jubileju un arī ar jaunākā Katoļu katehisma 20. gadadienu. Pāvests aicina šinī gadā pievērsties tieši šiem Vatikāna dokumentiem. Tātad aicina visus atgriezties pie katehisma studijām. Mums var likties, ka tā taču ir tik ļoti parasta lieta, jo esam gatavojušies pieņemt svētos Sakramentus, gājuši pie grēksūdzes, gatavojušies pirmajai Svētajai komūnijai, un tad taču mēs katehismu esam lasījuši? Mums to ir stāstījuši, mēs to zinām! Ko tad Ticības gadā atkal sākt no katehisma? Bet tā ir, ja mēs katehismu labi zinām un arī labi izpildām, tad ko vēl vairāk? Tad šo cilvēku varētu nosaukt par svētu. Ja viņš zina labos darbus, tikumus, tos praktizē, ja viņš zina galvenos grēkus un netikumus un tos nedara, ja viņš zina baušļus un tos pilda, mīlestības bausli, Dieva un tuvākā mīlestības bausli, ja viņš dzīvo pēc katehisma, kaut vai pēc mazā katehisma, to ievēro vienmēr un visur, tad jau ir labi, tad viss kārtībā. Bet pāvests aicina mūs visus atgriezties atkal pie katehisma. Ir vajadzīgs šos dokumentus studēt, izlasīt, ieklausīties un arī tos pareizi saprast. Priecāsimies par šo notikumu, par Ticības gadu! Stiprināsim katrs savu ticību! Stiprināsim savu draudzes locekļu ticību! Runāsim viņiem taisni katehisma patiesības, tik vienkāršas, bet tik vajadzīgas un tik labas patiesības! Tā ir darījuši svētie pāvesti, tā ir darījuši tie, kas ir rūpējušies par dvēseles pestīšanu, par savu draudzi. Mācīsim pareizu ticību, nevis izkropļotu vai nepilnīgu, kaut ko šai ticībai pieliekot vai atņemot. Tad šis Ticības gads būs sasniedzis savus augļus," noslēgumā novēlēja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis. | 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)