Šī pasākuma idejas autores ir Larisa Carjkova un Guna Kise. Jaunās mūziķes ir veikušas izpēti, ka Rēzeknes - Aglonas diecēzē ir 116 katoļu draudzes, bet skanošas, lietojamas ērģeles ir tikai 36 baznīcās! 11 baznīcās ērģeles ir ļoti sliktā stāvoklī. 18 instrumenti ir neskanoši vai demontēti, bet 54 baznīcās ērģeļu nav un nekad nav bijis. Tāpēc jaunās mūziķes saprata, ka ir jārūpējas, lai ērģeļmūzikas tradīcija Latgalē tiktu saglabāta un baznīcās turpinātu skanēt ērģeļu bazūnes. Viļakas Romas katoļu baznīcā esam pieraduši ērģeļmūzikas spēli dzirdēt Svētās Misēs. Daudzi priecājas par skaisto skanējumu, bet varbūt citi nemaz nezina kā izskatās ērģelnieks vai ērģelniece. Tāpat daudzi varbūt nemaz nezina, cik grūts un sarežģīts darbs ir izvilināt no sarežģītā instrumenta skanīgu skanējumu. Ērģeles ir pneimatisks taustiņinstruments, kas sastāv no daudzām dažāda izmēra stabulēm, pneimatiskās sistēmas un vadības pults ar roku klaviatūrām (manuāļiem) un kāju klaviatūru (pedāļa). Vienāda tembra, bet dažāda augstuma stabules, veido ērģeļu reģistru. Reģistrus kombinējot, tiek radīts orķestrim līdzīgs skanējums. Festivāla "Latgales ērģeļu dienas" ideja ir iekustināt cilvēkus, lai viņi saprastu, ka arī viņi var aktīvi darboties, pārliecināt, ka ir iespējams vākt ziedojumus. Svarīgi ir dot pirmo impulsu. „Sākotnēji ziedojumos savācām summu, kas nepieciešama ekspertīzei, lai draudze saprastu, kādas darbības ir jāveic nākotnē, lai restaurētu baznīcā esošās ērģeles. Ar šo festivālu gribam parādīt cilvēkiem, ka uz ērģelēm spēlē ne tikai pavadījumu Sv. Misēs, dzied koraļļus vai garīgos dziedājumus, bet ir iespējams nospēlēt arī koncertrepertuāru. Tas paplašina cilvēku redzesloku. Varbūt šādi koncerti uzrunās jauniešus un viņi gribēs apgūt ērģeļmūziku,” par festivāla mērķiem stāsta Larisa Carjkova. Šogad visos festivāla koncertos ar video projekcijas palīdzību var redzēt ērģelnieku spēli tuvplānā. Arī Viļakā koncerta apmeklētājiem bija iespēja redzēt ērģelnieču darbu. Lai skaņdarbs labi skanētu, liela nozīme ir arī asistentam, kurš ērģelniekam palīdz izdarīt visu, kas iecerēts. Prasmīgs asistents spēj ātri reaģēt, mainīt skaņas, bet neprasmīgs var vairāk traucēt ērģelniekam nekā palīdzēt. Jaunās ērģelnieces Laura Struķe, Baiba Betlere un Larisa Carjkova, kuras spēlēja koncertā Viļakā, ir latgalietes, kuras dzimušus, augušas un skolojušās Latgalē. Bieži vien cilvēki atnākot uz koncertiem domā, ka tajos spēlēs pieredzējuši mūziķi, ieraugot jaunās, trauslās meitenes nedaudz sabīstas, bet pēc koncerta ir patīkami pārsteigti, ka jaunās mūziķes ir izvilinājušas tik neparastas skaņas no ērģelēm. Viļakā ieskanējās gan augstie toņi, gan zemās bazūnes. Vietējie iedzīvotāji nereti saka, ka pirmo reizi dzīvē ir dzirdējuši tā skanam viņu baznīcas ērģeles. Lai kļūtu par ērģelnieku, ir jāmācās visu mūžu un regulāri jāspēlē. Larisa Carjakova ērģeļmūziku ir apguvusi 7 gadus, šobrīd spēlē pavadījumu luterāņu dievkalpojumus, bet solīja apgūt Katoļu baznīcas liturģiju un nākotnē spēlēt pavadījumu Sv.Misē katoļu dievnamos. Baiba Betlere ērģeļmūziku mācās sešus gadus, vislabāk patīk spēlēt latviešu komponistu skaņdarbus un turpina ērģeļmūziku apgūt Latvijas Mūzikas akadēmijā. Laura Struķe ērģeļspēli apgūs 5 gadus. Laura Struķe pastāstīja, ka sākotnēji mūzikas skolā mācījusies akordeonu, bet regulāri kopā ar ērģelnieci braukusi uz dievkalpojumiem dziedāt. „Vienā svētdienā prāvests sacīja, lai es arī kaut ko nospēlējot. Tā pamazām pa viena dziesmai iemācījos. Iestājos Daugavpils mūzikas vidusskolā, kur bija iespējams mācīties spēlēt ērģeles. Esmu kordiriģente un ērģelniece. Tagad ērģeļmūzika ir kļuvusi par dzīves galveno nodarbošanos un mērķi. Mācos ar domu, ka varu kalpot Dievam, diriģējot, spēlējot ērģeles. Kalpoju Kalupes Romas katoļu baznīcā, esmu arī diriģente un ērģelnieka palīgs Daugavpils Sv. Pētera Romas katoļu baznīcā. Arī nākotnē gribētu kalpot Dievam baznīcā. Caur mūziku varu parādīt, ka Dievs mums dod prieku arī bēdas. Mācos arī par mūzikas pedagogu un varēšu mācīt bērnus, lai izaugtu jauni talanti. Svarīgi, lai jaunieši iet uz baznīcu, svarīgi, ka ērģelnieki ir jauni cilvēki,” atklāja Laura Struķe. Neparasti skaisto koncertu atzinīgi novērtēja un paldies vārdus teica Viļakas Romas katoļu draudzes priesteris Staņislavs Kovaļskis un draudzes ērģelnieces Janīna Dukaļska un Maruta Pitkeviča. „Tā ir goda lieta spēlēt labdarības festivālā, jo Latgale mūs ir izaudzinājusi, devusi talantu, tā mūs sagatavoja lielajai dzīvei un mēs atgriežamies, lai spēlētu. Labdarības pasākumos ziedojumi ir vākti Pasienes, Prezmas ērģeļu rekonstrukcijai. Šī gada festivālā savāktie ziedojumi tiks nodoti ērģeļu restaurācijai Višķu baznīcā,” piebilda Larisa Carjkova. Gribētos, lai arī Viļakas novada bērni un jaunieši ieinteresētos par ērģeļmūzikas spēli un izaugtu jauna ērģelnieku paaudze. Vēl ir iespējams apmeklēt ceturtā festivāla "Latgales ērģeļu dienas" koncertus: 24. maijā plkst. 18.00 Pušas Sv. Trīsvienības baznīcā; 25. maijā plkst. 19.00 Malnavas Jaunavas Marijas - Rožukroņa karalienes baznīcā Kārsavā (īpašo viesu koncerts) un 26. maijā plkst. 19.00 Rēzeknes Jēzus sirds katedrālē (uzstāsies jauna radošā vienība Riga organum duo). Vineta Zeltkalne | 
