Aizvadītā gada 4. maijā tika noslēgts līgums ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) par finansējuma piešķiršanu projekta „Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas ar vēsturisko ēku kompleksu atjaunošana, saglabāšana un sociālekonomiskās izmantošanas nodrošināšana" īstenošanai. Kā stāsta Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas projekta vadītāja Elita Arbidāne, projekta īstenošana notiek divos posmos. 1. posmā notika baznīcas ēkas un kompleksa kultūrvēsturiskā izpēte, konservācija un inventerizācija, kas sākās 2012. gada oktobrī un noslēdzās 2012. gada decembra otrajā pusē. Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis norāda, ka koka baznīca šai vietā celta jau ap 1260. gadu Rīgas arhibīskapa Alberta II laikā. Tā bijusi cisterciešu ordeņa sieviešu klostera baznīca. Pēc tam, reformācijas laikā, Sv. Marijas Magdalēnas klosteris bija vienīgais katoļu dievnams pilsētā. Arhitekts Ilmārs Dirveiks pastāstīja, ka izpētes laikā speciālistu grupa atraka kapenes, kuras, domājams, radušās 1750.-1760. gados, tas ir, pēc Ziemeļu kara. Jau iepriekš bija zināms, ka kapenēm zem baznīcas jābūt, tāpēc tika veikti kontrolizrakumi, un arheologi atklāja vēl vienu aizbērtu mazāku kapeni baznīcas ziemeļu pusē, kas liek domāt, ka kapenes varētu būt arī zem grīdas sānu jomos. Lai arī izpētes posms patlaban ir beidzies, arhitekts spriež, ka baznīcas pagrabstāvā varētu būt citas vēl neatklātas kapenes. Pagrabos izrakumos atrada dažādus skeletu fragmentus, identificējot vismaz 18 indivīdus, kuru vidū bija arī bērni un kāda sieviete mātes cerībās. Vienā no pagrabiem, kas atrodas tai pusē, kur patlaban atrodas adorācijas kapela, izdevies atrast arī 15. gadsimta ēkas fragmentu no viduslaiku sieviešu cisterciešu klostera. Patlaban arī zināms, ka baznīcā ir saglabājušās tikai divas sienas no 15. gadsimta klostera baznīcas. Uz vienas no tām jau 2006. gadā zem biezas apmetuma kārtas atrada 15. gadsimta gleznojumu, kas liecina, ka baznīca bija apgleznota. Otra senākā baznīcas daļa ir arka, kas atdala draudzes telpu no altāra. Par to, ka arī velves bija apgleznotas, liecina jauns atradums sānu kapenēs. Tas ir neliels velves ķieģelis, uz kura var redzēt nelielu gleznotu augu fragmentu. I. Dirveiks cer, ka zem baznīcas izrakumi vēl būs, jo nav arī īsti skaidrs, kāds bija baznīcas sākotnējais apjoms. Visdrīzāk, sākumā baznīca bija šaura, bez sānu jomiem. Taču par to vēl jāpārliecinās. Kad tiks veikti fasādes darbi, varēs redzēt mūrējuma raksturu un, iespējams, atrisināt jautājumu par sānu jomiem. Tāpat I. Dirveiks cer, ka būs iespējams turpināt kapeņu izpēti, lai gan vienlaikus apzinās, ka visu uzzināt nav iespējams. Viņš saka: „Tāda ir vēstures pētniecība, kas ir bezgalīga." Izpēte jeb projekta 1. posms ir veiksmīgi noslēdzies, un šā gada 8. maijā tika noslēgts līgums ar būvnieku SIA „Newcom Construction" par projekta 2. posmu jeb rekonstrukcijas darbu veikšanu. 29. maijā saņemta būvatļauja un darbi sāksies ar jumta un fasādes atjaunošanu, bet pēc tam sekos arī logu restaurācija un grīdas nomaiņa. Būvdarbus plānots beigt novembra beigās, bet galīgais projekta termiņš ir 2014. gada 1. ceturksnis. Prāvests Andris Kravalis skaidro, ka lēmums par remontdarbu nepieciešamību pieņemts, jo ēka ir kritiskā tehniskā stāvoklī. Turklāt pēdējo reizi remontdarbi Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā notikuši laikā no 1924. līdz 1939. gadam. Kopējās projekta izmaksas ir 327 429,56 lati, no kuriem ERAF finansējums veido 163 682,04 latus jeb 49,99% un pašu līdzfinansējums ir 163 747,52 lati jeb 50,01%. LRKB IC | 
