Pirmdien, 4. novembrī, Svētā Pētera bazilikā viņš vadīja aizlūguma dievkalpojumu par pēdējā gada laikā mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem. Homīlijā Svētais tēvs parādīja, kur balstās kristīgā cerība un kas mūsu dzīvei šajā pasaulē piešķir pilnīgu jēgu. Apustulis Pāvils pauž pārliecību par to, ka absolūti nekas, nekādi spēki, nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir atklājusies Kristū Jēzū (sal. Rom 8, 38-39). Tātad, kristīgās paļāvības un cerības stingrais pamats ir Dieva mīlestība – skaidroja pāvests. Mūsu ticības dzīvi var apdraudēt virkne dažādu spēku, mēs varam saņemt uzbrukumus, bet nekad nekas nespēs mūs šķirt no Kristus mīlestības. Cilvēkam visnaidīgākie dēmoniskie spēki paliek bezspēcīgi mūsu priekšā, ja mēs ticībā pieņemam Jēzu un esam ar Viņu cieši vienoti mīlestībā. Šī apziņa, ka Dievs mīl katru no mums un ir uzticīgs, dod mums ikdienā nepieciešamo mieru un spēku.
Francisks atzina, ka ir tikai viena lieta, kas mūs šķir no Dieva. Tas ir cilvēka grēks. Taču arī šajā gadījumā Dievs nemitēsies cilvēku meklēt, lai atkal izveidotu vienotību, kas pastāvēs arī pēc nāves – tādu vienotību, kuras piepildījums būs galīgā tikšanās ar Debesu Tēvu. Šī pārliecība piešķir jaunu un pilnīgu jēgu šīs zemes dzīvei un atver mūs mūžīgās dzīves cerībai.
Kur paliek tas, ko cilvēks darīja? Kāda jēga ir viņa dzīvei? Uz šiem un citiem jautājumiem, kas pavīd mūsos tad, kad saskaramies ar kāda dārga cilvēka aiziešanu mūžībā, pāvests atbildēja ar Gudrības grāmatas vārdiem: „Viņi ir Dieva rokās.” Francisks paskaidroja, ka roka simbolizē uzņemšanu un aizsardzību. Tā ir cieņas un uzticības pilnu personisku attiecību zīme. Pastiept pretī roku un to paspiest nozīmē izrādīt cieņu. „Lūk, šie dedzīgie Baznīcas gani, kuri veltīja savu dzīvi kalpošanai Dievam un cilvēkiem, atrodas Dieva rokās,” teica Svētais tēvs. „Pat mūsu grēki ir Dieva rokās,” viņš piebilda. Tās ir žēlsirdīgās rokas. Mīlestības caurdurtās rokas. Jēzus saglabāja savās rokās rētas, lai mēs sajustu Viņa žēlsirdību. Tas ļauj mums raudzīties uz priekšu ar lielu cerību. Visi, kuri pieņem Dieva Vārdu un ir paklausīgi Svētajam Garam, atrodas mūžīgās dzīves perspektīvas priekšā.
Noslēgumā Francisks aicināja ticīgos lūgties par mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem, lai Kungs pieņem viņus savā gaismas un miera valstībā. 2013. gadā visā pasaulē ir miruši 9 kardināli un 116 bīskapi. Noslēdzot homīliju, pāvests Francisks mudināja lūgties arī par mums pašiem, lai Kungs palīdz mums sagatavoties satikties ar Viņu. „Datumu mēs nezinām, bet tikšanās būs,” viņš sacīja. Radiovaticana.org | 
