Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Vēstījumi

Komunikācija – tikšanās kultūras veicinātāja
24.01.2014 pl. 12:31
„Komunikācija autentiskas tikšanās kultūras kalpojumam” – tas ir pāvesta Franciska vēstījuma 48. Pasaules Sociālo komunikāciju dienā temats. Šogad tā tiks atzīmēta 1. jūnijā.

Savukārt jau sv. Franciska no Sales liturģiskās piemiņas dienas priekšvakarā Vatikānā notika dokumenta prezentācija. Vēstījuma atslēgas vārdi: komunikācija, digitālā pasaule, cilvēciskais tuvums, dialogs, tikšanās skaistums. Pāvests uzsver, ka komunikācija ir vairāk cilvēcisks nekā tehnoloģisks ieguvums. Kas digitālajā vidē palīdz mums augt cilvēcībā un savstarpējā sapratnē? Kā komunikācija var kalpot autentiskai tikšanās kultūrai? Ko kristietim nozīme satikt otru cilvēku pēc Evaņģēlija parauga? Kā neskatoties uz saviem trūkumiem un grēkiem varam būt patiesi tuvi citiem cilvēkiem? Kā cilvēciskais tuvums var izpausties interneta un digitālo tehnoloģiju vidē? – tie ir jautājumi, uz kuriem atradīsim atbildes Franciska vēstījumā. Svētais tēvs atgādina, ka svarīgi nebūt pasīviem sociālajos tīklos. Atvērt baznīcu durvis nozīmē atvērt tās arī digitālajā pasaulē, būt līdzās cilvēkiem un palīdzēt viņiem atklāt ticības un tikšanās ar Kristu skaistumu.

Pasaule, kurā šodien dzīvojam, kļūst aizvien „mazāka” – atzīst pāvests. Tāpēc varētu likties, ka nav nemaz tik grūti būt tuviem cits citam. Mūs tuvina transportlīdzekļu un sociālās komunikācijas tehnoloģiju attīstība. Globalizācija padara mūs savstarpēji atkarīgus. Tai pat laikā cilvēcē manāmas lielas šķelšanās un nevienlīdzība. Dažreiz pietiek pastaigāt pa kādas pilsētas ielām, lai redzētu kontrastus starp tiem, kuri dzīvo uz ietvēm, un skaistajiem, spoži izgaismotajiem, veikalu skatlogiem. Mēs esam pie tā tik ļoti pieraduši, ka tas mūs vairs neaizskar! – saka Francisks. Taču pasauli nospiež atstumtība, marģinalizācija, nabadzība un konflikti, kur sajaucas ekonomiskie, politiskie, ideoloģiskie un, diemžēl, arī reliģiskie iemesli. Šajā kontekstā mediji var mums palīdzēt kļūt savstarpēji tuvākiem un no jauna saskatīt savstarpējās vienotības, solidaritātes un atbildības nozīmi. Šķelšanās mūrus pārvarēsim tikai tad, ja būsim gatavi klausīties un cits no cita mācīties. Svētais tēvs ierasto perspektīvu apgriež otrādi un piebilst, ka, lai veidotu tikšanās kultūru, jāprot ne tikai dot, bet arī saņemt no citiem. Mediji šai ziņā var daudz līdzēt.

Internets ir laba lieta, tā ir Dieva dāvana – apliecina Francisks. Tai pat laikā pastāv dažas problēmas, proti, informācijas ātrums pārsniedz mūsu domāšanas un spriešanas spēju, reizēm traucējot izteikties apdomīgi un korekti. Viedokļu dažādība, kas ir bagātība, var mūs novest pie noslēgšanās tādas informācijas rāmjos, kas atbilst tikai mūsu personīgajām gaidām un idejām vai noteiktām politiskām un ekonomiskām interesēm. Vide, kur notiek komunikācija, var mums palīdzēt augt vai arī var mūs dezorientēt. Tieksme uzturēt virtuālos kontaktus var beigties ar norobežošanos no sev tuviem cilvēkiem vai ar to atstumšanu, kuriem nav pieejas sociālajiem tīkliem. Šie ierobežojumi ir reāli, tomēr tie neattaisno sociālo mediju atmešanu. Tie drīzāk atgādina, ka komunikācija ir vairāk cilvēcisks nekā tehnoloģisks ieguvums – raksta pāvests.

Iztirzājot iepriekš izvirzītos jautājumus, Francisks mudina jauno tehnoloģiju lietotājus būt savaldīgiem un saglabāt mieru, atrast laiku klusumam, lai spētu ieklausīties, un būt pacietīgiem, lai saprastu citus. Viņš aicina novērtēt arī kristietības iedvesmotās cēlās vērtības – saskatīt cilvēkā personu, apzināties laulības un ģimenes cieņu, prast atšķirt reliģisko sfēru no politiskās, būt solidāriem un ņemt vērā cita labumu. Tie ir ieteikumi, kas mums palīdzēs arī digitālajā pasaulē būt aizvien cilvēcīgākiem un pieaugt savstarpējā sapratnē.

Lai atbildētu uz jautājumu, kā komunikācija var kalpot patiesai tikšanās kultūrai, pāvests pievēršas Evaņģēlijā atrodamajam jautājumam: „Kas ir mans tuvākais?” (Lk 10, 29). Šis jautājums ļauj uzlūkot komunikāciju caur cilvēciskās tuvības prizmu. Kā mēs varam paust savu tuvību, izmantojot sociālās komunikācijas līdzekļus? Svētais tēvs rod atbildi līdzībā par Labo samarieti. Tā māca, ka nepietiek otru cilvēku uzskatīt tikai par savu tuvāko, bet ir svarīgi, lai es pats kļūtu tuvākais otram cilvēkam.

Vēstījumā Pasaules Sociālo komunikāciju dienā Francisks māca, ka nepietiek staigāt pa digitālās pasaules ceļiem, tas ir, būt vienkārši „online” režīmā, bet ir nepieciešams izdzīvot patiesu tikšanos ar citiem. Mēs nevaram dzīvot vieni paši, noslēgti sevī. Mums jāmīl un jābūt mīlētiem. Mums vajadzīgs maigums. Skaisto, labo un patieso vēl nenodrošina komunikācijas stratēģijas. Mediju pasaulei nevar būt svešas cilvēces rūpes. Digitālajiem tīkliem jākļūst par īstas cilvēcības vietu. Mediju neitralitāte ir tikai šķietama. Tikai tas, kurš komunicējas, ieliekot šajā darbībā visu sevi, var kļūt par patiesu atskaites punktu. Tas nozīmē, ka esam aicināti nebūt pasīviem arī mediju pasaulē. Kā kristieši, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, varam aizsniegt eksistenciālās perifērijas.

Dokumentā pāvests kārtējo reizi atgādina, ka viņš dod priekšroku Baznīcai, kura piedzīvo neveiksmes, bet iziet ielās, nekā Baznīcai, kas ir slima, jo ir pašpietiekama un ērti iekārojusies. Francisks aicina Baznīcu doties pasaules ceļos – tur, kur cilvēki dzīvo. Starp šiem ceļiem ir arī digitālie ceļi, uz kuriem atrodas daudz ievainotu cilvēku, kuri slāpst pēc pestīšanas un cerības. Pateicoties globālajam tīmeklim, kristīgā vēsts var aizsniegt „zemes robežas” (Apd 1, 8). Svētais tēvs mudina atvērt baznīcu durvis arī digitālajā vidē un palīdzēt mūsdienu cilvēkiem atklāt ticības un tikšanās ar Kristu skaistumu. Baznīcai jāprot sasildīt sirdis.

Vēstījuma noslēgumā pāvests atgādina, ka sniegt kristīgo liecību, nenozīmē veikt bombardēšanu ar kristīgām ziņām. Lai liecinātu, vispirms jābūt gatavam atdot visu sevi citiem, ziedot sevi citu labā, veltīt savu laiku un spēkus pacietīgai diskusijai, vienmēr respektējot otru cilvēku. Tas nozīmē atbildēt otra cilvēka jautājumiem un šaubām patiesības un dzīves jēgas meklējumu ceļā. Lai saprastu mūsdienu cilvēku gaidas, šaubas un cerības, un piedāvātu viņiem Kristu, kurš nomira un augšāmcēlās, lai mūs atpestītu, nepieciešams iemācīties veidot dialogu ar citiem. Tas ir izaicinājums, kas prasa no mums iekšējo dziļumu, uzmanību un garīgo iejūtīgumu. Veidot dialogu nenozīmē atteikties no savām idejām un ieražām. Tas nozīmē būt pārliecinātam, ka otram ir sakāms kaut kas labs, un uzklausīt viņa viedokli un viņa piedāvājumus. „Nebīstieties kļūt par digitālās teritorijas pilsoņiem! Baznīcas uzmanība un klātbūtne komunikāciju pasaulē ir svarīga, lai veidotu dialogu ar mūsdienu cilvēku un vestu viņu pie Kristus” – dokumenta noslēgumā raksta Francisks.

Radiovaticana.va
Foto: renjith krishnan/Freedigitalphotos.net