Kā mēs varam gaidīt, lai Dievs mums dāvā savu svētību un aizsardzību, ja mēs gribam, lai Viņš liek mūs mierā? Redziet – es domāju, ka tas notika laikā, kad Madelaina Mareja O`Hara (viņa tika nogalināta, nesen tika atrasts viņas ķermenis) kurnēja, ka nevēlas lūgšanas mūsu skolās, bet mēs teicām: „Labi!” (OK!) Pēc tam kāds teica, ka būtu labāk skolā nelasīt Bībeli – Bībeli, kas māca: „Tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.” Mēs teicām: „Labi!” Tad dr. Bendžamins Spoks teica, ka mums nevajadzētu pērt savus bērnus, kad tie slikti uzvedas, jo viņu mazā personība deformējās un mēs varam iznīcināt viņos pašcieņu. (Starp citu, dr. Spoka dēls izdarīja pašnāvību.) Bet mēs sacījām, ka speciālists zina, ko runā, tāpēc teicām: „Labi!” Tad kāds teica, ka būtu labāk, ja skolotāji un audzinātāji nesodītu bērnus, kad tie slikti uzvedas. Skolu direktori sacīja, ka būtu labāk, ja neviens no skolas darbiniekiem nepieskartos skolēniem, kad tie slikti rīkojas, jo mēs nevēlamies sliktas atsauksmes un, protams, negribam tikt iesūdzēti tiesā (jāpiebilst, ka starp sodīšanu un pieskārieniem, pēršanu, pazemojumu, sišanu utt. pastāv liela atšķirība), bet mēs teicām: „Labi!” Tad kāds sacīja: „Ļausim mūsu meitām izdarīt abortus, ja viņas vēlas. Viņām pat nav par to jāsaka saviem vecākiem.” Un mēs teicām: „Labi!” Tad kāds gudrais no skolu valdes sacīja: „Tāpēc, ka puiši tik un tā būs puiši un tāpat to darīs, dosim mūsu dēliem tik daudz prezervatīvu, cik viņi vēlas, lai viņi varētu priecāties tik daudz, cik viņi grib, un mums nebūs jāsaka viņu vecākiem, ka viņi tos saņems skolā.” Bet mēs teicām: „Labi!” Tad daži no mūsu parlamenta locekļiem sacīja, ka nav svarīgi tas, ko darām privātajā dzīvē, ja tikai pildām savu darbu. Piekrītot viņiem, mēs sacījām: „Kamēr man ir darbs un es esmu ekonomiski nodrošināts, mani neinteresē tas, ko kāds, kaut vai prezidents, dara privātajā dzīvē. Tad kāds teica: „Izdosim žurnālus ar kailu sieviešu fotogrāfijām un nosauksim to par veselīgu un saprātīgu skaistas sievietes ķermeņa apbrīnošanu.” Mēs teicām: „Labi!” Un tad kāds spēra soli tālāk un publicēja apbrīnošanai kailu bērnu fotogrāfijas, bet kāds cits tās ievietoja internetā, bet mēs teicām: „Labi!”, jo viņiem ir tiesības brīvi izteikties. Pēc tam izklaides industrija sāka televīzijā un filmās rādīt vardarbīgus, pazemojošus aizliegtā seksa skatus, sāka ierakstīt mūziku, kas mudināja klausītājus uz izvarošanu, cilvēku nogalināšanu, narkotiku lietošanu, pašnāvību, sātanismu. Mēs teicām, ka tā ir tikai izklaide, vārdu sakot, neviens to neuztvēra nopietni. Tagad mēs jautājam sev, kāpēc mūsu bērniem ir apklususi sirdsapziņa, kāpēc viņi nezina, kas ir labs un kas ir ļauns, un kāpēc viņus neuztrauc citu cilvēku, arī savu klasesbiedru vai pat sevis, nogalināšana? Droši vien tad, ja par to ilgi un cītīgi domātu, mēs rastu atbildi. Es domāju, ka mēs ievācam to, ko esam sējuši.” Foto: Timothy Schmaltz skulptūra "Jēzus bezpajumtnieks" | 
