Pirmajā reizē Svētais tēvs pievērsās gudrības dāvanai. Uz tikšanos ar Francisku bija ieradušies aptuveni 50 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Kas ir gudrības dāvana? Vai tā ir tā pati cilvēciskā gudrība? Nē! Cilvēciskā gudrība ir iegūto zināšanu un iegūtās pieredzes rezultāts, bet Dieva gudrība ir kaut kas cits, skaidroja Svētais tēvs. Vispirms pāvests atgādināja, ka Svētais Gars ir Baznīcas un katra atsevišķā kristieša dvēsele. Viņš ir dzīvinātājs. Viņš ir Dieva Mīlestība, kas mūsu sirdi padara par savu mājokli un izveido ar mums dziļu vienotību. Francisks uzsvēra, ka Svētais Gars ir vienmēr ar mums un mājo mūsos, mūsu sirdī. Tos, kuri Viņu pieņem, Viņš apveltī ar savām dāvanām. Baznīca māca, ka ir septiņas Svētā Gara dāvanas: gudrība, saprāts, padoms, spēks, zinību dāvana, dievbijība un Dieva bijāšana. Skaitlis septiņi ir pilnības skaitlis. Runājot par gudrību, pāvests uzsvēra trīs lietas.
Pirmkārt, gudrība ir Dieva žēlastība. Tā ir spēja redzēt visas lietas ar paša Dieva acīm. Tā vienkārši ir spēja raudzīties uz pasauli, dažādām situācijām, notikumiem, problēmām ar Dieva acīm. Tā ir gudrība. Dažreiz mēs redzam lietas tā, kā pašiem patīk, vai saskaņā ar savas sirds stāvokli – uzlūkojam tās ar mīlestību vai naidu, ar skaudību un nenovīdību. Taču nē, tā nav Dieva acs. Gudrība ir tas, ko mūsos dara Svētais Gars, lai mēs raudzītos uz visām lietām ar Dieva skatienu. Tā ir gudrības dāvana, uzsvēra pāvests. Otrkārt, Francisks paskaidroja, kā iegūt šo gudrību. Lai iegūtu šo dāvanu, esam aicināti dzīvot ciešās draudzības attiecībās ar Kungu. Tieši saikne ar Kungu – mūsu kā dēlu un meitu attiecības ar Tēvu – ir šīs gudrības avots. Tad, kad dzīvojam vienotībā ar Kungu, Svētais Gars pārveido mūsu sirdi un ļauj tai sajust visu savu siltumu un mīlestību. Treškārt, pāvests norādīja, ka būt iemantojušam šo dievišķo gudrību nenozīmē zināt atbildes uz visiem jautājumiem. Tas nozīmē izprast, kā rīkojas Dievs, saskatīt, kas ir no Dieva un kas nav no Dieva. Ar gudrības dāvanu apveltītam kristietim piemīt tieši šāda veida smalkjūtība.
Katehēzes turpinājumā Francisks uzsvēra, cik ļoti mūsdienās ir vajadzīgi šādi kristieši. Viņi ir patiesi Kunga liecinieki. Viņi ir Dieva klātbūtnes un mīlestības skaistā un dzīvā zīme. Tā kā tā ir Dieva dāvana, mēs esam aicināti būt paklausīgi Svētajam Garam. Ja pratīsim Viņā klausīties, tad Viņš apveltīs mūs ar žēlastību redzēt lietas ar Dieva acīm, dzirdēt ar Viņa ausīm, mīlēt ar Viņa sirdi un spriest par visu, tā kā Viņš spriež. Šajā kontekstā Svētais tēvs minēja divus piemērus un vērsās ar jautājumiem pie audiences dalībniekiem. Vai tā ir gudrība, ja nogurusī mamma sabļauj uz saviem bērniem? Nē, tā nav gudrība – viņš sacīja. Turpretī tad, kad mamma pamāca savus bērnus, ka tā vai tā, lūk, nedrīkst darīt, un pacietīgi viņiem visu izskaidro, tā ir gudrība. Vai tā ir gudrība, ja divi laulātie draugi sastrīdas un tad viens uz otru skatās šķībi vai vispār neskatās? Nē, tā nav gudrība! Turpretī, ja pēc „vētras” tie aicina viens otru izlīgt mieru, sākt visu no gala un atkal dzīvot saderīgi, tā jau ir gudrība. Tāpēc esam aicināti lūgt, lai mēs spētu uz visu raudzīties ar Dieva skatienu, sajust ar Dieva sirdi un runāt ar Viņa vārdiem. Tādā veidā mēs celsim Baznīcu, veicināsim augšupeju savā ģimenē un iesim pa svētuma ceļu. Radiovaticana.va
Foto: L'Osservatore Romano |
