Katram cilvēkam ir jāpateicas mātei par to, ka ir saņēmis dzīvību. Gandrīz katram ir jāpateicas mātei arī par tālāko audzināšanu – par cilvēcisko un garīgo formāciju. Francisks atzina, ka sabiedrība bez mātēm būtu necilvēciska sabiedrība. Tieši mātes visvairāk iestājas pret kariem, jo tajos krīt viņu dēli. Tieši viņas liecina, ka dzīve ir skaista. 7. janvāra katehēzes mācībā Svētais tēvs norādīja, ka mātišķība ir arī sava veida moceklība. Māte ir dzīves skaistuma, maiguma, nesavtīguma un morālā spēka lieciniece – viņš sacīja. Vispārējā audience norisinājās Pāvila VI zālē. Tajā piedalījās aptuveni deviņi tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm.
Šajās dienās Baznīcas liturģija ir „novietojusi” ticīgo acu priekšā Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes „ikonu”. 1. janvārī svinam Dieva Mātes svētkus, bet 6. janvārī – Kunga Parādīšanās svētkus. Tieši Māte, dzemdējusi Dēlu, rāda to pasaulei. Marija dāvā mums Jēzu un atklāj mums Viņu. Pāvests atzina, ka, lai gan māte tiek ļoti cildināta un tai tiek veltītas daudzas skaistas dzejas rindas, tomēr tās loma sabiedrībā ne vienmēr ir pietiekoši novērtēta. Mūsdienu sabiedrība par maz ieklausās mātēs un par maz tām palīdz. Tieši pretēji, nereti tiek izmantota viņu uzupurēšanās, lai „ietaupītu” uz sociālo izdevumu rēķina. Svētais tēvs norādīja, ka arī Baznīcā mātes, kas upurē savu dzīvi bērnu labā, ne vienmēr tiek pietiekoši sadzirdētas un uzklausītas. Vajadzētu censties labāk viņas izprast. Vajadzētu vairāk viņās ieklausīties. Mātei ar bērniem nekad nav viegli.
„Mātes ir visefektīvākā ‘pretinde’ egoistiskajam individuālismam,” uzsvēra pāvests. „Individuāls nozīmē tāds, ko nav iespējams dalīt. Mātes turpretī ir ‘sadalītas’, jo rūpējas par bērnu, ko nes savā klēpī un vēlāk audzina. Tieši mātes visvairāk ienīst karu, kas nogalina viņu dēlus. Ļoti bieži esmu domājis par to, kā mammas jūtas, kad saņem vēstuli ar šādiem vārdiem: ‘Paziņoju Jums, ka Jūsu dēls, aizstāvot dzimteni, ir kritis…’. Nabaga sievietes! Cik ļoti māte cieš!”.
Katehēzes turpinājumā pāvests atgādināja, ka mātes ir dzīves skaistuma liecinieces. Savā laikā San Salvadoras arhibīskaps Oskars Arnulfo Romero, kurš cīnījās pret vardarbību un tika nošauts Svētās Mises laikā, runāja par „mātišķo moceklību”. Katram jābūt gatavam mirt par savu ticību. Atdot dzīvību vēl nenozīmē tikt nogalinātam; tas nozīmē apzinīgi, klusumā un lūgšanā, izpildīt savus ikdienas pienākumus. Tā dara māte, kura iznēsā bērniņu savā klēpī, laiž to pasaulē, baro un ar mīlestību audzina. Tā ir sava veida moceklība. Francisks norādīja, ka būt par māti nenozīmē tikai dzemdēt bērnu, bet tas nozīmē izvēlēties dot dzīvību. Tā ir cēla un skaista izvēle.
Sabiedrība bez mātēm būtu necilvēciska sabiedrība, jo mātes vienmēr, pat visgrūtākajos brīžos, prot būt par maiguma, nesavtīguma un morālā spēka lieciniecēm – uzsvēra pāvests. Bieži vien tieši mātes atklāj bērniem reliģiskās dzīves nozīmi. Viņas iemāca pirmās lūgšanas un pirmos dievbijības žestus, tādējādi atklājot tiem ticības būtisko nozīmi cilvēka dzīvē. Mātes prot to nodot tālāk bez īpašiem vārdiem un skaidrojumiem. Vārdi nāks vēlāk, bet ticības iedīgļi atrodas tieši šajos pirmajos tik ļoti vērtīgajos žestos. „Paldies, mīļās mammas, par to, kas jūs esat savās ģimenēs, un par to, ko jūs dodat Baznīcai un pasaulei”, sacīja Svētais tēvs. Viņš atgādināja, ka arī Baznīca ir mūsu māte. Mēs neesam bāreņi! Mums ir māte! Mēs esam Baznīcas bērni, mēs esam Dievmātes bērni, mēs esam bērni savām mātēm. Uzrunas noslēgumā Francisks aicināja klātesošos sveikt visas mammas ar aplausiem. Radiovaticana.va
Foto: Freedigitalphotos.net/tuelekza | 
