Sestdien, uzrunājot tās locekļus, Francisks atzīmēja, ka audzēt labību ir tipiski cilvēciska un fundamentāla nodarbošanās. Lauksaimnieku darbs nozīmē pieņemt neizmērojami dārgo zemes dāvanu, kas nāk no Dieva, taču milzīga vērtība ir arī vīriešu un sieviešu darbam, kas ir aicināti bezbailīgi un radoši atbildēt uz cilvēkam vienmēr uzticēto mandātu, proti, kopt un sargāt zemi. Darbības vārds „kopt” atmiņā atsauc rūpes, ar kādām lauksaimnieks attiecas pret savu zemi, lai tā dotu augļus un ar tiem varētu dalīties – cik daudz uzmanības, dedzības un darba ieguldījuma ir tajā visā!
Svētais tēvs apliecināja: „Patiešām, nav cilvēcības bez zemes kopšanas. Nav labas dzīves bez pārtikas, ko tā dod katra kontinenta vīriešiem un sievietēm. Tātad, lauksaimniecībai ir centrāla loma. To cilvēku darbs, kuri kopj zemi, dāsni dāvājot laiku un spēkus, ir īsts un patiess aicinājums. Tas ir pelnījis atzinību un atbilstošu novērtējumu, arī konkrētas politiskās un ekonomiskās izvēles. Ir jānovērš šķēršļi, kas traucē tik nozīmīgai aktivitātei un kas jauno paaudžu skatījumā tai bieži liek izskatīties ne sevišķi pievilcīgai. Tai pašā laikā ir jāpievērš pienācīga uzmanība līdz šim pārāk izplatītajai lauksaimniecības zemju atņemšanai par labu citām aktivitātēm, kuras varbūt izskatās vairāk ienesīgas.”
Francisks atzīmēja, ka pārdomas par lauksaimniecības darba centrālo lomu ved pie divām kritiskām parādībām. Viena ir nabadzība un bads, kas joprojām skar lielu cilvēces daļu. Tirgus likumu absolutizācijai, atkritumu kultūrai ir nepieņemas proporcijas, kas kopā ar citiem faktoriem nes postu un ciešanas daudzām ģimenēm. Tāpēc jau pamatos ir jāpārveido pārtikas ražošanas un izplatīšanas sistēma. Pāvests atgādināja, ka mūsu vecāki mums ir mācījuši ar maizi nejokot. Svētais tēvs teica arī, ka maize zināmā veidā piedalās cilvēka dzīves sakralitātē un tāpēc pret to nedrīkst attiekties vienīgi kā pret preci.
Otra kritiska parādība, jeb šoreiz aicinājums, par kuru runāja pāvests, ir zemes sargāšana. Dievs cilvēku ir aicinājis ne tikai kopt, bet arī sargāt zemi. Katrs lauksaimnieks labi apzinās, ka klimatisko un meteoroloģisko izmaiņu straujajā laikā ir kļuvis grūtāk apstrādāt zemi. Kā saražot pārtiku visiem, kad klimatiskā stabilitāte ir pakļauta riskam, kad gaiss, ūdens un zeme zaudē savu tīrību piesārņojuma dēļ? Pāvests norādīja, ka nāciju uzdevums ir neatliekami sadarboties, lai sargātu radīto.
Svarīgs izaicinājums ir – kā attīstīt lauksaimniecību, kas neizposta vidi? Kā rīkoties, lai zemes kultivēšana vienlaikus palīdzētu to sargāt? Šo jautājumu priekšā pāvests izteica vienu aicinājumu un vienu piedāvājumu. Aicinājums ir – no jauna atrast mīlestību uz zemi kā uz „māti”, no kuras esam ņemti un kurā mums ir lemts atgriezties. No šejienes izriet arī piedāvājums sargāt zemi, veidot ar to „aliansi”, lai tā varētu turpināt būt par dzīvības avotu visai cilvēku ģimenei. Radiovaticana.va
Foto: freedigitalphotos.net/amenic181 | 
