26. janvārī no rīta dodamies uz Svēto Misi Svētās Devotes baznīciņā, klinšu pakājē ieskautā. Tā ir maza un atvērta, brīnišķi dekorēta ar ziediem un floristu rotājumiem Monako karalistes nacionālajās krāsās – sarkanā un baltā. Tā uzņem visus, kas vēlas tajā atrast sev prieku, mierinājumu un atbildi, kas vēlas svinēt kopā ar monegasku tautu svētās Devotes svētkus. Tā ir noslēpumaina Dieva dāvana – ar mūsu pašu acīm ļaut mums saskatīt un izjust Viņa klātbūtni – skaistumu, harmoniju, sirsnību un mieru. Šo dāvanu caur saviem svētajiem Kungs mums šajā svētku dienā dāvā, lai mūs piepildītu, atbrīvotu no ikdienas šaurības un nomāktības. Tad mēs līdz ar svētajiem varam piedalīties un svinēt savā dzīvē svētkus, patiesi, salikt pareizos akcentus mūsu zemes dzīvei. Kas svarīgs, kas mazāk būtisks, kuras domas nolikt malā un kam sekot. 26. janvārī Svētā Mise baznīciņā tiek vadīta monegasku valodā, kas līdzinās nedaudz polifoniskajiem Korsikas dziedājumiem. Svētā Devote ir arī Korsikas salas aizstāve, tās pārstāvji arī piedalās svētkos. Priesteris mūs sagaida baznīcas priekšā, sirsnīgi sveicinot un aicinot būt mīļiem viesiem šajā dievnamā. Tas ir ļoti atvērti un pārliecinoši, īpaši cilvēkiem, kuri nedzīvo uz vietas un neapmeklē šo baznīcu regulāri.
Procesija no ostas līdz Svētās Devotes baznīcai, pie kuras tiks aizdedzināta simboliska zvejnieku laiva.
Procesija 26. janvāra vakarā sākas pie ostas, kur pulcējas visi procesijas dalībnieki: dažādas reliģiskas brālības, pilsētas administrācija, muzikanti, Monako folkloras pārstāvji tautas tērpos. No jūras parādās laiva, tad tiek palaists debesīs balodis, kurš simbolizē Svēto Garu, mieru un brīvību. Sākas procesija, kas lēnām mūzikas pavadībā dosies līdz Svētās Devotes baznīcai, pie kuras ārpusē jau uzstādīta laiva, kuru pēc svinīgas slavēšanas un svētās Devotes relikviju pagodināšanas aizdedzinās Viņa Augstība princis Alberts II un princese Šarlēna, kopā ar Monako kardinālu monsinjoru Bernardu Barsi. Ar atvērtu sirdi un prieku daudzi, kas pulcējušies pie baznīcas, iegūst svētību un jūtas pilnīgi līdzdalīgi šajā svinīgajā svētīšanā. Baznīcas iekštelpa piepildīta ar oficiālajiem svētku pārstāvjiem un Viņa Augstības prinča ģimeni. To var labi vērot lielajos ekrānos, kas uzstādīti baznīcas ārpusē. Lūk, viens no svinīgajiem brīžiem ir pienācis, laivas simboliska aizdedzināšana. Uguns liesmas lēnām kāpj tumšajās Monako debesīs un iezīmē tādu kā svinīgi mistērisku ainavu ar svētsvinīgu noskaņu katrā, kas patiesi piedalās šajā notikumā. Viņa Augstība princis Alberts II un princese Šarlēna sasveicinās ar apkārtējiem ceremonijas dalībniekiem. Tad lēnām visi dodas pāri ielai, lai vērotu uz ostas krastu vērstu muzikālo svētku salūtu, kas vainago šo ceremoniju. Svētā Devote mūs pavada un māca šajā mazajā Vidusjūras un kalnu ieskautajā zemē, kas pilna mistērijas. Viņa māca mums pazemību un uzticību citam pret citu, paļaušanos un atturību, lai caur cilvēkiem un apkārtējiem notikumiem sevī sadzirdētu runājam Dieva Vārdu. No rīta 27. janvārī mēs uzkāpjam Monako klints kalnā, kur svētku dienas klusumā var vērot pilsētu atpūšamies no ierastā ikdienas ritma. Tā vēl nav pamodusies, manāmi tikai pāris interesenti, kas mazajās Klintāja (Le Rocher) ieliņās tver klusuma brīnumu un klausās Vidusjūras vēja šalkoņā. Tas ir skaisti un bagātinoši piedalīties šajā mistērijā, būt klāt šajā mirklī, izjust kalnu grēdas sev aiz muguras un Vidusjūru klints ielejās. Tāds pilnības noslēpums mazai cilvēciskai būtnei, kas savieno realitāti ar netveramo. Sākas Svētā Mise ar Viņa Augstības prinča Alberta II un princeses Šarlēnas dalību. Priesteris svēta prinča ģimeni un visus klātesošos, kā arī šo mazo neatkarīgo karalisti. Ja mēs ļaujamies Atbrīvotāja spēkam, tad tas ienāk mūsos ar spēku kā jūras viļņi un klinšu majestāte. Vajag tikai ļauties: caur mūsu vājumu, caur to, kas nav stiprs, ienāk šis spēks, un sava noguruma nespēkā mēs atgūstam spēkus caur Kungu. Viņš nāk tajā brīvajā vietā, kas ir tukša tevī, atbrīvota no vecā, bet vēl jauna un nepiepildīta. Viņš nāk mūs dziedināt no pagātnes neizdošanās, nepareiziem soļiem un pārvērš tos pērlēs, atnesot klusu harmoniju. Visas raizes izšķīdušas Dieva spēkā. Terēze Tamoviča 
| 
