Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Pr. Renārs Birkovs: Šīsdienas svētki ir ģimenes svētki plašākā nozīmē
01.11.2018 pl. 07:12

Priesteris Renārs Birkovs

Priestera komentārs Visu svēto dienas svētkiem (01.11.2018)

Šīsdienas svētki mums atgādina svētuma nozīmi. Nav tā, ka šodien parunājam par svētumu, par svētajiem un par mūsu aicinājumu iet šo svētuma ceļu, bet jau turpmākajās dienās un visu pārējo gadu šī tēma no dienas kārtības drīkst pazust. Svētums nav tikai skaisti vārdi vai skaļa iestāšanās par vērtībām, lai arī svētums to iekļauj, – ir runa par visu dzīvi, par darbiem, sirdsapziņu, labu kristieša piemēru gan publiski redzamajā telpā, gan privātajā dzīvē.

Svētkiem paredzētie Svēto Rakstu lasījumi norāda uz to, ka svētums ir varonība un varonības pamatā ir rīcība. Šajā mēnesī svinam Latvijas simtgadi un daudz tiek runāts par varoņiem, bez kuru upuriem mūsu valsts un tauta nebūtu varējusi brīvību piedzīvot. Pāršķirstot mūsu Latvijas Baznīcas vēstures lappuses, arī tajās ieraugām darbos apliecinātu varonību. Piemēram, atrodam liecību par priesteri Vladislavu Litaunieku, kurš 1941. gada Lielā gavēņa laikā devās vadīt Gavēņa rekolekcijas Feimaņu draudzē, bet līdz šai draudzei nenokļuva, jo ceļā viņu aizturēja čekas darbinieki un apcietināja. Priesterim droši vien bija sagatavots labs sprediķis, veltīts Gavēņa laika tematikai par mūsu Kunga ciešanām, bet sanāca tā, ka viņš draudzei šo sprediķi nepateica, bet to pasludināja, pats dodoties savā krusta ceļā – piedzīvojot spīdzināšanu un mocekļa nāvi Daugavpils cietumā. Šādā veidā pasludinātā Kristus vēsts kļuva zināma ne vien konkrētajā draudzē, kurā bija plānots sprediķot, bet arī visā Latvijā un pat ārpus mūsu valsts robežām.

Pārlasot šo ievadu, tev, dārgais lasītāj, droši vien rodas jautājums – kāda saistība šim dramatiskajam stāstam ar šīsdienas svētku prieku? Atbilde ir: vistiešākā saistība. Jo bez svēto ciešanām un veltītajām pūlēm nebūtu šīsdienas svētku prieka. Pirmajā lasījumā ir vārdi: ““Šie, baltajās drānās ietērptie, – kas viņi ir, un no kurienes viņi nākuši?” Un es viņam atbildēju: “Mans kungs, tu taču zini.” Un viņš man sacīja: “Šie ir tie, kas nākuši no lielām ciešanām un savas drēbes mazgājuši, un tās balinājuši Jēra asinīs.”” Šeit, pirmkārt, tiek norādīts uz Dieva spēku un žēlastību, kas ir svēto dzīves un darbības pamatā un ar ko svētie ir līdzdarbojušies Dieva plānā. Kā var būt baltas drēbes, kas mazgātas jēra asinīs? Ko tās nozīmē? Tā ir Kristība un Euharistija, abas izriet no Jēzus nāves un augšāmcelšanās noslēpuma, kas cilvēku mazgā no grēkiem un dod spēku jaunai dzīvei. Tātad Jēzus smagā, dramatiskā nāve pārvēršas augšāmcelšanās priekā, kas arī katram no mums sniedz neizsakāmu stiprinājumu un iepriecinājumu. Evaņģēlijā Jēzus saka – svētīgi ir tie, kuri tiek vajāti, ir noskumuši, nabadzīgi garā utt., bet katrai no uzskaitītajām svētībām seko apsolījums: “... viņi tiks iepriecināti, paēdināti, viņiem pieder Debesu valstība!” Ikvienas pūles mīlestības un taisnības vārdā tiek atalgotas.

Šīsdienas svētkos īpaši tik izcelti svētie, kuru vārdu mēs nezinām, – un tādu ir ļoti daudz. Starp viņiem ir ģimenes tēvi un mātes, kuri bijuši uzticīgi savam aicinājumam un centušies labi pildīt savus pienākumus; kaut ārēji, iespējams, varēja šķist, ka neko īpašu viņi nedara, patiesībā šie cilvēki veica visatbildīgākos uzdevumus un arī viņiem bija jāšķērso grūtības. Starp nezināmajiem svētajiem ir arī dažādu profesiju un amatu pārstāvji, kuri savos pienākumos ir sekojuši Dieva un tuvākmīlestības baušļu norādījumiem un rīkojušies saskaņā ar sirdsapziņu, kad priekšnieku griba bijusi tai pretrunā. Starp nezināmajiem svētajiem ir arī lieli grēcinieki, kuri piedzīvojuši rūgtas ciešanas brīdī, kad saprata grēka smagumu, savu rīcību nožēloja un, šķiroties no šīs pasaules, izlīga ar Dievu.

Šīsdienas svētki ir ģimenes svētki plašākā nozīmē, jo Baznīca – mēs – esam Dieva ģimene un arī svētie ir Baznīcas locekļi, bet nu jau citā realitātē; jā, arī viņi ir mūsu ģimenes locekļi. Par šo priecīgo Dieva ģimenes svētku apziņu mums atgādina arī pāvests Francisks dokumentā Gaudete et exultate, norādot, ka svētums nerodas bez grūtībām, gluži pretēji, nereti tas prasa smagas cīņas, liekot uzmanīties no tā, kas mūs no Dieva var attālināt. Tāpat pāvests atgādina, cik svarīga ir kopība ar Baznīcu šajā svētuma ceļā.

Dārgie, katram no mums ir atvērts šis skaistais ceļš, pat ja nereti šķiet – kāds nu no manis svētais, es taču neko īpašu nedaru, man tik daudz grēku... Bet tieši tāpēc mēs varam – un mums tas ir jādara! – censties būt labāki, būt cītīgāki ikdienas pienākumos un, pats svarīgākais, ļaut darboties Dieva žēlastībai mūsos. Centīsimies mazas lietas veikt ar lielu mīlestību, un tad – jo lielāka būs šī mīlestība, jo lielāks prieks dzims mūsu sirdī.

Lai priecīgi un svētīgi svētki!

Mieramtuvu.lv