Māsa Klāra Franciska jeb īstajā vārdā Anna Lazda Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijā iestājās Aglonas klosterī. 1962. gada 21. janvārī viņa salika pirmo profesiju un 1968. gada 28. novembrī mūža solījumus. Tas bija laiks, kad klosteris jau skaitījās padomju varas slēgts, un māsa Klāra Franciska bija gatava savu aicinājumu izdzīvot paslēptībā. Kopā ar vēl trim māsām viņa dzīvoja mazā mājiņā Daugavpils Mežciemā lielā pieticībā, pat nabadzībā. Viņa strādāja Ķīmijas kombinātā, vēlāk kā slimo kopēja Daugavpils slimnīcā. Māsa bija ļoti vienkārša un strādīga pēc savas dabas, viņai patika visi mājas darbi, jo īpaši darbs virtuvē. Svētki un māsu jubilejas nebija iedomājamas bez viņas ceptajiem jēriem, zaķiem un lāčiem. Šo darbu viņa labprāt turpināja arī Grīvas klosterī, iepriecinot ne tikai māsas, bet arī bērnus. Māsai Klārai Franciskai bija ļoti laba atmiņa, viņa atcerējās visus reiz piedzīvotos notikumus un parasti par tiem atgādināja māsām. Citām māsām svētkos viņa dāvāja daudz lūgšanu ziedu, saskaitot visus “Magnificat”, “Gloria Patri” un rožukroņus. Pēc Grīvas klostera slēgšanas māsas ceļi veda uz Liepāju, kur par galveno nodarbošanos kļuva lūgšana un adorācija – tajā viņa smēlās spēku un izturību arī smagajos dzīves un slimības pārbaudījumos. Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas Latvijā | 
