Aicinu tevi pievērst uzmanību trim lietām. Pirmkārt, šie svētki mums atgādina, kas ir kristietība. Mani pašu uzrunā emeritētā pāvesta Benedikta XVI vārdi, ka kristietība nav kāda grāmatas reliģija, kas mums māca, kā dzīvot, ko var un ko nevar darīt, bet gan notikums, satikšanās! Kristietības centrā ir Dievs, kurš vēlas satikties ar cilvēku personiski. Lai tas būtu iespējams, Viņš pats kļūst cilvēks, lai būtu mums saprotams, pieejams un tuvs. Šo notikumu pat nevar īsti izsacīt vārdos – bezgalīgs, visu varošs Dievs, kuram cilvēks nevar dāvāt neko tādu, kas Viņam jau nebūtu, kļūst mazs, ierobežots, gatavs atdot sevi pilnībā, lai cilvēks varētu kļūt viss.
Pirms turpinām šo komentāru, mudinu tevi kādu brīdi apstāties un pārdomāt, ko tev nozīmē šī Dieva atteikšanās no visa, lai kļūtu tev tik tuvs. Kā tu gribētu atbildēt šādai beznosacījumu mīlestībai? Vai tu vēlies to pieņemt? Vai tai ir kāda reāla ietekme uz tavu dzīvi?
Nesteidzies ar atbildēm.
Otrkārt, varam pārdomāt, kas ir šādas Dieva Dēla rīcības avots. Uz to mums atbildi sniedz liturģijā izvēlētais psalms un Vēstules ebrejiem autors, kurš šo psalmu citē: “Lūk, es nāku pildīt Tavu gribu!” Jēzus pats par sevi atzīst, ka Viņa barība ir izpildīt Tā gribu, kas Viņu ir sūtījis. Šīsdienas svētku lasījumi mums atgādina vēl kādu būtisku kristietības stūrakmeni. Būt par kristieti nenozīmē zināt, kādas pareizas lūgšanas kādos gadījumos skaitīt, kādus gandares darbus veikt un ko zināt, lai iegūtu pestīšanu. Pāri visam būt par kristieti nozīmē mīlēt. Šeit mēs redzam, ka Dieva Dēls, kurš mīl Tēvu, steidzas pildīt sava Tēva gribu! Kas ir Tēva griba? Lai visi būtu pestīti!
Nereti mēs, kristieši, uz attiecībām ar Dievu raugāmies no tādas savstarpējas labumu apmaiņas viedokļa. Es palūdzos Rožukroni, Dievs man kaut ko iedod. Es aizeju uz Misi – Dievs man atbild ar vēl kaut ko. Gribu, lai man veicas dzīvē, samaksāju desmito tiesu. Gribu, lai atrisinās darba jautājums, apsolu Dievam, ka atbalstīšu draudzes dievnama remontu. Bet Dievs nevēlas šādu attiecību modeli, kas ir visai māņticīgs. Dievs vēlas brīvu mūsu atbildi Viņa mīlestībai vienkārši tāpēc, ka Viņš ir, nevis tāpēc, ka varam kaut ko no Viņa dabūt! Svētais Francisks Ksavers kādā savā apcerē raksta, ka izvēlas kalpot Dievam vienkārši tāpēc, ka Dievs ir. Pat ja Dievs viņam nebūtu apsolījis Debesis, viņš tik un tā kalpotu Dievam, jo Dievs ir tā vērts!
Arī mēs esam aicināti atdarināt Jēzu, kurš pāri visam tiecas izpildīt Tēva gribu. Debesu Tēvs ir mīlošs Tēvs, kurš nevēl mums neko sliktu un neizmanto mūs ļaunprātīgi. Viņš savā mīlestībā vēlas mūs iesaistīt savā pasaules pestīšanas darbā. Viņš mums uzticas! Mums tikai jāklausās Viņa balsī un, lai dotu mīlestības atbildi, jācenšas šai balsij atsaukties no visas sirds.
Tu vari sev pajautāt, vai tu pazīsti Dieva balsi. Vai arī tu vairāk par visu vēlies, lai notiktu Dieva prāts? Ja gadījumā tev šķiet, ka Dieva balsi nepazīsti un nezini, kāda ir Viņa griba, lūdz Viņam žēlastību to pazīt. Saki kopā ar Samuelu: “Runā Kungs, Tavs kalps klausās.”
Treškārt, varam raudzīties uz Mariju kā uz paraugu, kura saka savu “jā” Dievam bez kādas kavēšanās. Nereti mēs par Mariju mēdzam domāt, ka viņa to vien darīja kā gaidīja, kad pie viņas atnāks eņģelis un apstiprinās, ka beidzot viņa kļūs par Dieva māti.
Uz brīdi padomāsim, kā viņa varēja justies. Lasām, ka Marija ir parasta ebreju meitene, kas gatavojas kopdzīvei ar vīru. Eņģeļa sveiciens viņu pārsteidz, pat nobiedē. Dievs viņai atklāj savu plānu, kas nesaskan ar viņas plāniem. Ne viss viņai ir saprotams. Un tomēr izskan: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Mariju tajā brīdī vislabāk varētu saprast tie vecāki, kuriem piesakās negaidīts bērniņš, tie, kuru plāniem un sapņiem dzīve ievieš negaidītas korekcijas.
Pāvests Francisks bieži vien savās uzrunās aicina kristiešus ļaut Dievam viņus pārsteigt, spītīgi neturēties pie ideāli izstrādātiem plāniem, kas mums sniedz zināmu drošību par mūsu nākotni. Dievs mūs nereti pārsteidz, lai ļautu atklāt, ka Viņš par mūsu plāniem ir daudz lielāks un varenāks un ka Viņš mums ir paredzējis ko daudz skaistāku nekā tas, par ko varam atļauties sapņot paši. Ļausim Dievam mūs pārsteigt un būsim gatavi atsaukties šiem pārsteigumiem, sakot: te es esmu!
Dievs Mariju pārsteidza. Un viņa izrādījās gatava atteikties no savām iecerēm, lai pieņemtu Dieva plānu, kas nebija līdz pēdējai detaļai skaidrs; un joprojām, arī šodien šī atbilde ietekmē tik daudzu cilvēku dzīvi! Pateicoties viņas “jā”, Dievs var izpildīt savu plānu Marijas, tavā un manā dzīvē. 2019. gada pēdējā Adventa svētdienā pāvests Francisks aicināja raudzīties uz Jāzepu, kurš rīkojās tieši tāpat, un censties viņu atdarināt – ļaut Dievam izjaukt manus plānus, piekrist Dieva plānam un piedzīvot to, kādus brīnumus Viņš caur to paveiks.
Šīsdienas svētki ir izaicinājums gan man, gan tev, lasītāj. Vai mēs ļaujam Dievam mūs pārsteigt? Vai esam gatavi atteikties no saviem plāniem par to, kādai jābūt mūsu dzīvei, lai ar mūsu starpniecību varētu īstenoties Dieva griba? Vai tu esi gatavs vai gatava pieredzēt, kādus brīnumus Dievs var paveikt pasaules labā, ja tu teiksi “jā”?
Nebīsties, lasītāj! Saki “jā” Dieva plāniem. Pat ja tie šķiet neiespējami! Izbaudi Viņa spēku un brīnumus, ko sniedz tava piekrišana Viņa gribai. Bet pirms tam – klausies Viņa balsī!
Priecīgus svētkus! Mieramtuvu.lv |
