Priestera komentārs Adventa IV svētdienā (20.12.2020) Tagad, kad ir diezgan saspringts laiks ar gatavošanos svētkiem, dāvanu iegādāšanos, ar daudziem darāmajiem darbiem, kas līdz brīvdienām jāpaspēj, ir arī kāda priecīga sajūta. Priecīgā sajūta ne tikai tāpēc, ka būs svētki un tos varēs svinēt kopā ar savējiem – un tas ir ļoti svarīgi –, bet galvenais prieka iemesls ir tas, ka Dievs ir tuvu. |
Baznīcas liturģijā šajā Adventa laikā mēs arvien biežāk dzirdam vārdus, kas mums atgādina par Kristus atnākšanu, par Viņa pieejamību mums visiem. Jēzus pieejamība dod iespēju Viņu satikt, lai varētu būt laimīgi, esot kopā ar Viņu. Prieka iemesls ir šis brīnums, ka pats Visvarenais Dievs nāk pie mums visvienkāršākajā veidā, ko labi parāda šīsdienas lasījumi.
Pirmajā lasījumā no Samuēla otrās grāmatas lasām: “Vai redzi, ka es dzīvoju ciedru koka namā, bet Dieva šķirsts ir novietots teltī?” Ķēniņš, kurš dzīvo ciedru koka namā, un Dieva šķirsts, kas novietots teltī, ir simbols tam, ka Dievs ir cilvēku vidū un ir pieejams. Varētu teikt, ka šis lasījuma fragments ir kā priekšvēstnesis Jēzus piedzimšanai stallītī. Dievs negrib dzīvot pilī vai arī kādā vienā “savā namā” – Viņš vēlas dzīvot katrā mājā un katrā sirdī.
Apustulis Pāvils vēstulē romiešiem runā par vienīgo un visvareno Dievu, kurš mūs stiprina. Bez Dieva palīdzības mēs nespējam nedz Viņu pazīt, nedz arī dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju. Pāvils runā par noslēpumu, kas bija apslēpts, bet tagad kļūst redzams. Šis noslēpums lasījumā šķērso trīs dažādus posmus: vispirms tas nebija zināms kopš seniem laikiem, pēc tam tas atklājas, un trešajā posmā šis noslēpums kļūst zināms arvien plašākam lokam cilvēku. Tas ir Ziemassvētku brīnuma noslēpums, saskaņā ar kuru Dieva mīlestība, par ko tik daudzi nezināja, tagad ar Jēzus atnākšanu atklājas un pakāpeniski kļūst zināma visā pasaulē. Dievs pats atnāk pie mums, lai atklātu sevi, savu lielo mīlestību pret mums un būtu mums palīgs, lai mēs izturētu labajā.
Evaņģēlijā lasām, kā Dievs nonāk cilvēku vidū un kļūst cilvēks pazemīgas un dievbijīgas Jaunavas miesā. Tradicionāli Baznīcā Adventa ceturtā svētdiena ir veltīta tam, lai izceltu Dievmātes nozīmīgo lomu Pestītāja atnākšanā. Joprojām pasaulē ir daudzi ticīgie, kuri katru dienu pulksten 12 lūdzas lūgšanu “Kunga eņģelis”. Tajā tiek atkārtoti šīsdienas Evaņģēlija fragmentā lasītie vārdi un apcerēta Dieva Vārda iemiesošanās. Tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka Dievs vēlas būt mums tuvu un, ja būsim savā sirdī vienkārši un pazemīgi, tad Dievs arvien vairāk varēs ienākt mūsu dzīvē un darīt tajā lielas lietas. Pats svarīgākais ir teikt tāpat, kā sacīja Marija: “Redzi, es esmu Kunga kalpone/Kunga kalps, lai man notiek pēc tava vārda!”
Dievs mums ir tuvs, Viņš ir pieejams. To kārtējo reizi atgādina pāvests Francisks savā jaunajā dokumentā “Fratelli tutti” – Dievs uz mums runā caur tiem, kuriem vajadzīga mūsu palīdzība. Svētais tēvs vēlas, lai mēs mācāmies no žēlsirdīgā samarieša nepaiet garām tam, kurš cieš. Tāpat arī lai veicinām satikšanās kultūru un pārvaram baiļu, neuzticēšanās, aizdomu un egoisma barjeras. Ziemassvētku laiks sabiedrībā, tostarp arī neticīgu cilvēku un nepraktizējošu kristiešu vidū, bieži saistās ar labo darbu un piedošanas laiku, kas ir tik dabiski, jo tās ir ilgas, ko Dievs ir ielicis katra cilvēka sirdī. Dārgie, ļausim, lai Dievs ienāk mūsu vidū, centīsimies darīt labu. Piemēram, apciemot kādu tuvinieku, ko sen neesam redzējuši, vai arī kādu sev tuvu cilvēku, kurš ir attālinājies no Dieva, uzaicināsim aiziet uz baznīcu, pie grēksūdzes vai vienkārši piedāvāsim palūgties kopā. Tad arī redzēsim, kā Dievs darbojas mūsu dzīvē un dara lielas lietas, ko mēs pat neesam varējuši iedomāties. Mieramtuvu.lv |
