Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Rožukroņa vērtība mūsu dzīvē
04.10.2021 pl. 14:19

Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds katoļu draudzes prāvests

Oktobra mēnesī draudzēs un arī ģimenēs mēs kopīgi lūdzamies Rožukroni, kas visā pasaulē ir viena no visizplatītākajām un iemīļotākajām katoļticīgo lūgšanām. Katoliskā Baznīca vienmēr ir apzinājusies šīs lūgšanas īpašo nozīmi un iedarbību. Pāvests Leons XIII 1883. gadā oktobra mēnesi veltīja Jaunavas Marijas godināšanai, aicinot ik dienas lūgties Rožukroni.

Laikā, kad tika apdraudēta pati kristietība, ticīgie atzina, ka Rožukroņa lūgšanas spēka dēļ draudi attālinājās. Kā piemēru tam, varam atcerēties kādu vēsturisku notikumu. 1571. gada 7. oktobrī Lepanto (Patras līcī, Vidusjūrā) notika jūras kauja starp Osmaņu impērijas un kristiešu floti, kas beidzās ar kristiešu flotes uzvaru. Līdz tam visi uzskatīja, ka turku flote ir neuzvarama. Neapšaubāmi šajā uzvarā varam redzēt Dieva palīdzību, jo karavīri un ticīgā tauta lūdzās Rožukroni. Pēc tam ļaudis teica: “Nevis drosme, nevis ieroči, nevis karavadoņi, bet Rožukroņa Karaliene deva mums uzvaru!” (Latīņu val. Non virtus, non armia, non duces, sed Maria Rosarii victores nos fecit).

Pateicoties Rožukroņa lūgšanai, mūsu prāts, griba un sirds atveras dievišķai mīlestībai un tādējādi tiek stiprināta mūsu saikne ar Kristu un Mariju. Lūdzot Rožukroni, mēs “Marijas skolā” mācāmies pazīt Dievu – atklāt un pildīt Viņa gribu. 2002. gada 16. oktobrī klajā nāca pāvesta Jāņa Pāvila II šai lūgšanai veltītā apustuliskā vēstule. Rožukronis ir vienkārša un reizē dziļa kontemplatīva lūgšana. Lūgties Rožukroni nozīmē kopā ar Jaunavu Mariju atcerēties un pārdomāt svarīgākos mūsu Pestītāja dzīves notikumus. Tātad šīs mariāniskās lūgšanas galvenais centrs un mērķis ir pats Kristus. Varētu teikt, ka viss notiek ar Viņa starpniecību un bez Viņa nenotiek nekas, jo Jaunavas Marijas dzīvē viss ir vērsts uz Kristu un viss no Viņa ir atkarīgs. Rosarium Virginis Mariae pirmajā daļā “Kontemplēt Jēzu kopā ar Mariju” pāvests apcer piecus svarīgākos Rožukroņa lūgšanas un mariāniskā garīguma aspektus:

1. Kopā ar Mariju atcerēties Kristu. Pārdomāt Kristus dzīvi kopā ar Mariju vispirms nozīmē atcerēties. Taču šo vārdu nepieciešams uztvert bibliskajā atceres nozīmē (ebreju val. zakar), kurā, pieminot darbus, kurus Dievs veicis pestīšanas vēsturē, tie tagadnē kļūst klātesoši un žēlastības spēkā skar visu laiku cilvēkus. Šie notikumi ir ne tikai vakardiena, bet arī pestīšanas šodiena. Rožukronis kā apcere par Kristu, lūdzot to kopā ar Mariju, ir pestīšanu nesoša kontemplācija. Tātad atcerēties un pārdomāt Jēzus dzīvi nozīmē šodien aktualizēt Dieva paveiktos darbus un, atveroties Dieva Vārdam, ļaut tam veidot, formēt un vadīt mūsu dzīvi.

Svētais Hieronīms, priesteris un Baznīcas doktors, ir sacījis: “Nezināt Svētos Rakstus nozīmē nepazīt Kristu.” Bet, ja mēs nepazīstam Kristu, tad nespējam atklāt ne Dieva mīlestību, ne Viņa žēlsirdību, ne arī Viņa varenību. To pašu varam teikt par Mariju: tas, kurš nezina Svētos Rakstus, nepazīst arī Mariju un viņas mātišķās rūpes un aizbildniecību. Vienīgi Bībeles lappusēs mēs varam atklāt autentisku Vissvētākās Jaunavas Marijas tēlu, tādēļ nav iespējams padziļināt mariānisko dievbijību, ja trūkst dziļāku zināšanu par Svētajiem Rakstiem.

Pavaicāsim sev: vai Rožukroņa lūgšana, apcerot noslēpumu pēc noslēpuma, palīdz man labāk pārdomāt un iedziļināties Jēzus un Marijas dzīves noslēpumos, lai tie pārveidotu manu dzīvi?

2. Mācīties no Marijas iepazīt Kristu. Pirms vairākiem gadiem lasīju interesantu interviju ar kādu bīskapu no Francijas. Žurnālists viņam jautāja: “Vai Jums ir kāda ideja, kā piepildīt dievnamus ar cilvēkiem?” Bīskapa atbilde bija pārsteidzoša. Viņš teica: “Mani tas nemaz neinteresē!” Tad bīskaps turpināja: “Mani interesē tas, kā cilvēkus vest uz sastapšanos ar dzīvo Kristu. Ja cilvēki sastaps Kristu, tad dievnami būs pārpildīti. Taču, ja nesastaps dzīvo Dievu, tad, pat ja arī baznīcas būs pilnas, tam nebūs nekādu garīgu augļu.” Ir vērts pārdomāt šos vārdus, jo tas ir jautājums par ticības pieredzi, kuras bieži trūkst mūsu draudzēs.

Jēzus ir mūsu Skolotājs, kurš atklāj patiesību par Tēvu un māca pildīt Viņa gribu, bet tajā pašā laikā Viņš ir Tas, kurš mums jāiepazīst un ar kuru mums jāveido ciešas attiecības. Bībelē vārds “pazīt, iepazīt” nozīmē izveidot ar kādu personiskas attiecības. Tāpēc nepietiek iemācīties tikai to, ko Jēzus mācījis, bet vajag mācīties arī iepazīt Viņu pašu. Vai šajā jomā ir kāda cita zinošāka skolotāja par Mariju? Viņa mums ir pats labākais piemērs, kā varam iepazīt trīsvienīgo Dievu un piedzīvot to, ka Tēvs mūs mīl, ka Jēzus mūs glābj no grēka, un Svētais Gars dod dzīvību un mūs svētdara. Labāk par Mariju Kristu nepazīst neviena radība virs zemes, un viņa ir tā, kas vislabāk var mūs iepazīstināt ar savu Dēlu un ievest Viņa noslēpuma dziļākā pazīšanā. Iet kopā ar Mariju cauri Rožukroņa noslēpumiem nozīmē mācīties “Marijas skolā”, lai iepazītu Kristu, iedziļinātos Viņa atklāsmē un izprastu labās vēsts būtību. Tādēļ padomāsim: vai varu teikt, ka, lūdzoties Rožukroni, es arvien labāk iepazīstu savu Pestītāju un labāk saprotu Dieva gribu?

3. Kopā ar Mariju līdzināties Kristum. Kristīgo garīgumu raksturo tas, ka Jēzus māceklis apņemas kļūt aizvien līdzīgāks savam Skolotājam. Svētais Bartolo Longo attiecībā uz to sacīja: “Tāpat kā divi draugi, kuri bieži apmeklē viens otru, mēdz līdzināties paradumos, arī mēs, kuri, apcerot Rožukroņa noslēpumus, sirsnīgā tuvībā sarunājamies ar Jēzu un Mariju, gremdējoties viņu dzīvē, varam kļūt līdzīgi viņiem – ciktāl to spējam kā necilas būtnes – un no viņu izcilajiem paraugiem varam mācīties pazemīgu, nabadzīgu, apslēptu, pacietīgu un pilnvērtīgu dzīvi.” Pateicoties šim procesam, kurā kļūstam arvien līdzīgāki Kristum, mēs Rožukronī sevi īpaši uzticam Vissvētākās Jaunavas Marijas mātišķajām rūpēm.

Kāds Āfrikas misionārs vilcienā lūdzās Breviāru (Stundu liturģija jeb Dieva tautas ikdienas lūgšana). Pāršķirot lappusi viņam no grāmatas izkrita Dievmātes svētbilde. Blakus sēdošais jaunietis pacēla to un tad, norādot uz attēlu, jautāja: “Kas ir šī skaistā kundze?” “Tā ir mana māte,” atbildēja misionārs. Zēns nopētīja misionāru, pēc tam uzlūkoja svētbildi un ar pārliecību teica: “Nē, tu nemaz neesi viņai līdzīgs.” Misionārs atbildēja: “Zini, sava mūža garumā es daru visu, lai kaut nedaudz kļūtu viņai līdzīgs.”

Visa mūsu garīgā pilnība ir kļūt līdzīgiem Jēzum Kristum pēc Marijas parauga. Tas nozīmē būt vienotiem ar Viņu, veltītiem Viņam. Marija vienmēr bija klātesoša Jēzus dzīvē un līdzdarbojās cilvēces pestīšanas darbā. Viņa bija pirmā, kas ticēja savam Dēlam, un tagad mums ir ticības un kristīgās dzīves skolotāja. Arī mēs vēlamies būt Jēzus mācekļi, līdzināties Viņam savā ikdienas dzīvē, klausīties Viņa vārdos, pārdomāt tos savā sirdī un īstenot dzīvē. Taču šajā ceļā mums ir nepieciešama Jēzus Mātes klātbūtne, atbalsts un piemērs. Šķiet, nekur citur Kristus un Marijas ceļš nav tik dziļi vienots kā Rožukroņa lūgšanā – Marija pilnībā dzīvo Kristū un Viņa dēļ.

Lūdzoties Rožukroni, mēs ejam “Marijas skolā” un ļaujam viņai ar mātišķu mīlestību mūs audzināt un kļūt aizvien līdzīgākiem Jēzum, kurš nedzīvoja sev, bet visu sevi veltīja Tēvam cilvēku pestīšanas labā. Pārdomāsim: vai Rožukroņa apcere man palīdz pilnīgākā veidā līdzināties Kristum un būt patiesiem Viņa mācekļiem?

4. Lūgt Kristu kopā ar Mariju. Jēzus mūs aicina ar neatlaidību un paļāvību vērsties pie Dieva, lai tiktu uzklausīti: “Lūdziet, un jums tiks dots.” (Mt 7,7) Šīs lūgšanas iedarbības pamatā ir Tēva žēlsirdīgā mīlestība, Kristus aizbildniecība Tēva priekšā un Svētā Gara darbība, kurš aizlūdz par mums saskaņā ar Dieva plānu, jo “mēs nezinām kā nākas lūgties” (Rom 8,26). Tādēļ reizēm mēs netiekam uzklausīti, jo “slikti lūdzamies” (Jk 4,2-3). Apustulis Pāvils uzsver, ka „Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, kas un kā mums jālūdz” (Rom 8,26). Ļoti bieži ir tā, ka mēs nezinām, kā pielūgt un slavēt Dievu – un te nav runa par to, protam vai neprotam skaisti dziedāt, lūgšanā paust svētsvinīgus vārdus un izrādīt skaistus žestus. Mūsu nespēks ir daudz dziļāks, jo tas ir eksistenciāls nespēks. Pielūgt Dievu mums traucē mūsu egocentrisms – mūsu koncentrēšanās tikai uz sevi, savām vajadzībām, saviem mērķiem, ambīcijām, ievainojumiem. Lai arī kas tas būtu, tā vienmēr ir grozīšanās ap savu personu, pat lūgšanā. Lūk, tā ir mūsu nespēka dziļākā problēma!

Tas, ko Svētajam Garam jāpaveic mūsos, lai mēs varētu patiesi lūgties, ir novērst mūs no sevis. Gars nāk palīgā, modinot mūsos mīlestību, pazemību, nesavtību – bez šīs iekšējās attieksmes un stājas nav iespējama patiesa lūgšana. Tieši Svētais Gars ir tas, kurš liek mums virzīties uz priekšu – aizvien tālāk, aizvien dziļāk, pārvarot savus cilvēciskos ierobežojumus.

Jāņa evaņģēlijā minētais notikums kāzās Galilejas Kānā atklāj Marijas aizlūguma iedarbību. Viņa padara sevi par cilvēcisko vajadzību aizbildni pie Jēzus: “Viņiem vairs nav vīna” (Jņ 2,3) Rožukronis vienlaicīgi ir apcere un lūgums. Neatlaidīga Dievmātes piesaukšana balstās uz paļāvības pilnu pārliecību, ka viņas mātišķā aizbildniecība pie viņas Dēla Sirds spēj visu. Vai Rožukroņa lūgšanā es uzticu Jēzum savas un citus cilvēku problēmas? Vai ticu Jaunavas Marijas mātišķajai aizbildniecībai?

5. Sludināt Kristu kopā ar Mariju. Rožukronis ir arī ceļš, kurā Kristus noslēpums tiek padziļināts un pasludināts. Rožukroņa vēsture rāda, ka šo lūgšanu īpaši izmantoja dominikāņi laika posmā, kas Baznīcai bija ļoti grūts herēzijas izplatīšanās dēļ. Šodien mēs atrodamies jaunu izaicinājumu priekšā. Viena no lielākajām mūsdienu problēmām ir nezināšana ticības lietās. Pat daudziem katoļiem trūkst zināšanu par savu ticību. Daudzu cilvēku traģēdija ir tā, ka Dievu viņi uztver kā vienkāršu ideju, kaut kādu abstraktu teoriju, bezpersonisku spēku vai kosmisku enerģiju. Tas nozīmē, ka daudzi nav iepazinuši Kristus personību un neapzinās Viņa mācības vērtību un nozīmi. Šīs nezināšanas sekas ir tādas, ka cilvēki nespēj saprast savu dzīves vēsturi un eksistences jēgu.

Baznīcai ir grūts un neatliekami svarīgs uzdevums – pasargāt ticību no vienaldzības un sekulārisma briesmām. Bet tas nozīmē, ka ir nepieciešama jauna evaņģelizācija, kura palīdzētu ticīgajiem sava dzīves ceļa izvēli cieši saistīt ar Evaņģēlija mācību. Apustuliskajā pamudinājumā Evangelii nuntiandi (nr.17) pāvests Pāvils VI, atbildot uz jautājumu – ko nozīmē evaņģelizācija? – rakstīja: “Parādīt Kungu Jēzu tiem, kuri Viņu nepazīst”. Un kā mēs varam parādīt Kristu līdzcilvēkiem? Tikai sludinot un ar patiesi kristīgu dzīvesveidu apliecinot, ka Jēzus ir dzīva, reāla un mīloša Persona. Mūsu (ģimeņu, kopienu, draudžu) uzdevums ir atklāt pasaulei, ka dzīve ar Jēzu ir skaista un ka tā sniedz mīlestību, prieku, mieru un vienotību.

Šie pieci Rožukroņa aspekti mums atgādina, ka šī lūgšana ir vērsta nevis uz Mariju, bet gan uz Kristu, kurš vienmēr ir lūgšanas centrā. Šie aspekti ļauj mums lūgties ar Mariju un kopā ar viņu pārdomāt Jēzus dzīvi – vairāk Viņu pazīt, mīlēt un līdzināties Viņam, no sirds Viņu pielūgt un sludināt Kristu tiem, kuri Viņu nepazīst.

Dārgie kristieši, mums ir pieejami dārgumu krājumi, tāpēc darīsim visu iespējamo, lai Rožukronis atgrieztos mūsu ģimenēs, draudzēs un kļūtu par bieži praktizētu un iemīļotu kopīgu lūgšanu. Lai šī lūgšana paliek kā neaizstājams pastorālais līdzeklis ikvienam patiesam Jēzus māceklim – misionāram!

Foto: Cathopic.com/Dante Di Natale