Tikšanās laikā pāvests parakstīja dekrētus par vairāku ticīgo moceklību, varonīgi praktizētajiem tikumiem un ar viņu starpniecību veiktā brīnuma autentiskumu. Baznīca drīzumā pasludinās par svētīgu Albīno Lučiani – pāvestu Jāni Pāvilu I, kura pontifikāts ilga tikai 33 dienas. Viņš ir dzimis 1912. gada 17. oktobrī Kanale Dagordo, Itālijā, un miris 1978. gada 28. septembrī Vatikānā. Viņš bija pirmais pāvests, kas pieņēma divus vārdus. Pāvests Francisks apstiprinājis ar Jāņa Pāvila I starpniecību veiktā brīnuma autentiskumu. Runa ir par kāda ļoti smagi slima 11 gadus veca bērna izdziedināšanu, kas notika 2011. gada 23. jūlijā Buenosairesā, Argentīnā. Ceļš uz beatifikāciju ir atvērts arī priesterim Pjetro Ortizam de Zaratem un jezuītu tēvam Džovanni Antonio Solinam, kuri mira mocekļa nāvē 1683. gada 27. oktobrī Valle del Zenta, Argentīnā. Pāvests Francisks apstiprinājis ar Dieva kalpones Marijas Berenises Dukves Henkeres, laicīgajā vārdā Annas Džūlijas, starpniecību veiktā brīnuma autentiskumu. Kunga pasludināšanas Mazo māsu kongregācijas dibinātāja dzimusi 1898. gada 14. augustā un mirusi 1993. gada 25. jūlijā Medelinā (Kolumbijā). Četri dekrēti attiecas uz ticīgo varonīgi praktizētajiem tikumiem. Viņu vidū ir viens spānis un trīs itāļi: divi priesteri un divas klostermāsas. Savā dzīvē varonīgi praktizējuši tikumus Mazo brāļu ordeņa priesteris Džusepe Spoletini; Parīzē dzimusī un Romā mirusī Jēzus mazo māsu brālības dibinātāja Magdalēna no Jēzus, laicīgajā vārdā Elizabete Marija Magdalēna Hutina; spāņu priesteris Djego Hernandezs Gonzales un itāļu klostermāsa Elizabete Martineza. Vaticannews.va | 
