Šis intelektuālais ceļojums lika viņai izpētīt kristiešu rakstus, piemēram, Jauno Derību un svētā Ignācija Lojolas garīgos vingrinājumus. Taču viņas prātu un sirdi savaldzināja svētās Terēzes no Avilas autobiogrāfija. Vatikāna tīmekļa vietnē atrodamajā Edītes Šteinas jeb svētās Terēzes Benediktas biogrāfijā var izlasīt, kā viņa nonāca pie šīs grāmatas. 1921. gada vasarā viņa vairākas nedēļas pavadīja Bergzabernā (Pfalcā), Hedvigas Konrādes-Martiusas, vēl vienas filosofa Huserla studentes, lauku īpašumā. Hedviga ar savu vīru bija pievērsusies protestantismam. Kādu vakaru Edīte paņēma rokās svētās Terēzes no Avilas autobiogrāfiju un visu nakti lasīja šo grāmatu: "Kad es pabeidzu grāmatu, es sev teicu: tā ir patiesība." Vēlāk, atskatoties uz savu dzīvi, viņa rakstīja: “Manas ilgas pēc patiesības bija viena vienīga lūgšana.” Saskaņā ar Karmelītu studiju institūta datiem svētās Terēzes no Avilas grāmata tehniski nav “autobiogrāfija”, un tajā tiek pētīti daudzi dzīves pamatjautājumi. Lai gan sv. Terēzes grāmata parasti tiek dēvēta par autobiogrāfiju, tā tomēr nav tāda, un tā nav arī personīgās dzīves intīma dienasgrāmata. Būtībā darbs attiecas uz iekšējās dzīves pārdabiskajām (ielietajām vai mistiskajām) realitātēm. Tomēr viņa izmanto autobiogrāfiskus materiālus kā fonu, apspriežot Dieva žēlastības esamību un vērtību. Edīte Šteina daudz mācījās no svētās Terēzes no Avilas dzīves, tai skaitā no viņas cīņām par lūgšanu un iekšējās dzīves. [Sv. Terēze no Avilas] sāk ar stāstījumu, kā viņa jau no mazotnes sāka saņemt Dieva bagātīgo žēlastību. Viņa tika iepazīstināta ar lūgšanas ceļu, un savos 20 gados viņai pat bija zināma sākotnējā pieredze mistiskajā lūgšanā. Lai gan viņa vairākkārt pretojās un neļāvās Dieva darbam, pat līdz atteikšanās no lūgšanas un iekšējās dzīves, Viņa žēlastība galu galā pārvarēja viņas pašas nožēlojamo stāvokli. Kad viņa beidzot pilnībā nodeva sevi Viņa žēlastībai, Dievs sāka savu brīnišķīgo un tiešāku darbu viņas dvēselē. Dažus mēnešus pēc grāmatas izlasīšanas, 1922. gada 1. janvārī, Edīte Šteina tika kristīta katoļu Baznīcā un pēcāk kļuva par karmelītu mūķeni, izvēloties Terēzes vārdu par godu svētajai Terēzei no Avilas. Pēc aresta kopā ar citiem kristītajiem ebrejiem Nīderlandē, viņa tika nosūtīta uz Aušvicas koncentrācijas nometni, kur tika nogalināta gāzes kamerā. Edīte Šteina tagad ir pazīstama kā svētā Terēze Benedikta no Krusta. Katoļu Baznīcas liturģiskajā kalendārā viņas piemiņas diena tiek svinēta 9. augustā. Aleteia.org | 
