Skaistkalnes baznīcas draudzē lepojas, ka ir padarīts ļoti daudz – ir nostiprināti dievnama pamati, veikta iekštelpu renovācija, ieliktas siltās grīdas un nomainīts grīdas segums, sānu altāris renovēts un izvietotas atjaunotās votas, Dievmātes svētbildei no jauna darināta riza jeb zelta ietērps, ar ko apklāta daļa gleznas, nomainīts jumts, fasāde renovēta, elektroinstalācija un apgaismes objekti nomainīti, kā arī veikti dažādi citi uzlabojumi. Iekārtots baznīcas laukums, pretrunīgi vērtēti, bet izcirsti lielie koki, kas nu ļauj skaisto baroka pērli uz pakalna pamanīt jau pa gabalu. Baznīcas laukumā tagad ir iespējams pulcēties lielākam cilvēku skaitam uz āra pasākumiem dažādos svētkos, rīkot koncertus, gadatirgus utml. Skaistkalnes baznīca ir viena no lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām, taču tās īpašo vērtību Latvijas arhitektūras vēsturē nosaka tieši celtnes novatorisms. Dievnams bija viena no pirmajām agrā baroka stila baznīcām Latvijā un pirmā, kuras veidols tik tieši atbilst katoliskajās zemēs populārajam divtorņu katedrāles tipam. No 1932. gada «Māras Vēstneša»: «Skaistkalnes baznīca ir kultūras piemineklis, ir jauka piemiņa no tiem, kas novārdzinātiem gariem sniedza ticības gaismu. Vairāki gadu simteņi ir nogrimuši mūžu dzelmē, bet šis dievības templis vēl stalts un brožs rēgojas. Uz augstā un skaistā kalna viņš gleznā un graciozā itāļu renesanses stilā paceļas; viņš tur stila garā ir tik nopietns, tik pilns augstības it kā uz mūžu nostādīts; slaidie baltie torņi, kas sniedzas pret zilo debess jumu, ir pacelšanās augšup uz debesīm.» Taču slaidie baltie torņi pamatīgi cieta Otrā pasaules kara laikā, viens tornis vairāk, otrs – mazāk, un tikai šajā gadā, pateicoties prāvesta Andreja Mediņa uzņēmībai, daudzu labas gribas cilvēku iesaistei un atbalstam, torņi būs atjaunoti, un jau 26. jūlijā ir plānota torņu augšējās daļas pacelšana. www.bauskasdzive.lv
| 
