Paziņojuma nosaukums ir "Āfrikas Bīskapu konferenču atbilžu sintēze uz “Fiducia supplicans” deklarāciju".
Kardināls iesāk, sakot: "Vēstījums, ko es jums šodien nododu, ir saņēmis Viņa Svētības pāvesta Franciska un Viņa Eminences kardināla Viktora Manuela Fernandesa, Ticības doktrīnas dikastērijas prefekta, piekrišanu." Viņš skaidro, ka vēstījums “sniedz konsolidētu kopsavilkumu par nostājām, kas pieņemtas dažādās nacionālajās un starpteritoriālajās bīskapu konferencēs visā Āfrikas kontinentā”. Rezumējot.
Bīskapu konferences parasti dod priekšroku (katrs bīskaps savā diecēzē ir brīvs) nepiedāvāt svētības viendzimuma pāriem. Šis lēmums izriet no bažām par iespējamo apjukumu un skandālu Baznīcas kopienā. Kardināla Ambongo paziņojumā ir minētas un citētas dažādas atsauces uz Rakstiem. Taču viņš piebilst, ka “papildus šiem bībeliskajiem iemesliem kultūras konteksts Āfrikā, kas dziļi sakņojas dabisko likumu vērtībās attiecībā uz laulību un ģimeni, vēl vairāk sarežģī viena dzimuma personu savienību akceptēšanu, jo tās tiek uzskatītas, ka ir pretrunā kultūras normām un pēc būtības amorālas”. Vēstījumā teikts, ka “Fiducia supplicans” “izraisīja šoka vilni” Baznīcas ģimenē Āfrikā un ir “radījis apjukumu un satraukumu daudzu uzticīgo laju, konsekrēto cilvēku un pat garīdznieku prātos”. Un tas, saka kardināls, neskatoties uz to, ka dokuments atspoguļo nemainīgo Baznīcas doktrīnu par laulību, ko viņš turpina atkārtot. Kardināls Ambongo arī norāda, ka garīdznieki tiek mudināti sniegt "viesmīlīgu un atbalstošu pastorālo aprūpi, īpaši pāriem, kuriem ir neregulāras attiecības" un ka "pret cilvēkiem ar homoseksuālām tieksmēm jāizturas ar cieņu, atgādinot viņiem, ka viena dzimuma personu savienības ir pretrunā ar Dieva gribu un tāpēc nevar saņemt Baznīcas svētību”. Rezumējot, var teikts, ka bīskapu konferences visā Āfrikā, kas ir stingri apstiprinājušas savu kopību ar pāvestu Francisku, uzskata, ka ārpusliturģiskās svētības, kas ierosinātas deklarācijā “Fiducia supplicans”, nevar īstenot Āfrikā, nepakļaujoties skandāliem. “Mūsu kontekstā,” viņš saka, svētība “radītu apjukumu un būtu tiešā pretrunā ar Āfrikas kopienu kultūras ētiku. “Fiducia supplicans” valoda joprojām ir pārāk smalka, lai vienkārši cilvēki to saprastu. Kardināls sacīja, ka “dažas valstis vēlas izmantot vairāk laika, lai padziļinātāk izprastu deklarāciju, kas faktiski piedāvā šo svētību iespēju, bet neuzspiež tās”. "Jebkurā gadījumā," viņš piebilda, "mēs turpināsim pārdomāt šī dokumenta vispārīgās tēmas vērtību, izņemot tikai svētības pāriem neregulārā situācijā, tas ir, par spontānu svētību bagātību ikdienas pastorālajā aprūpē.” Kardināls noslēdz ar pāvesta Franciska svētības apliecinājumu un atsauci uz ideoloģisko kolonizāciju, pret kuru Svētais tēvs bieži aizstāvējis Āfriku. Viņa Svētība pāvests Francisks, dedzīgi iebilst pret jebkāda veida kultūras kolonizāciju Āfrikā, no visas sirds svētī Āfrikas iedzīvotājus un mudina tos, kā vienmēr, palikt uzticīgiem kristīgo vērtību aizstāvībai. Aleteia.org | 
