Viņš atgādina, ka šis dokuments ir jauniešiem veltītās Bīskapu Sinodes darba auglis. Sinodes temats saucās “Jaunieši, ticība un paaicinājuma izšķiršana”. Vēstījuma sākumā pāvests izsaka vēlēšanos, lai viņa teiktais jauniešos uzmundrinātu cerību. “Varu iedomāties, ka pašreizējā starptautiskajā kontekstā, ko iezīmē daudzi konflikti, daudzas ciešanas, daudzi no jums jūtas nedroši,” viņš raksta, “tāpēc kopā ar jums vēlos sākt ar vēsti, kas ir cerības pamatā mums un visai cilvēcei, proti, “Kristus ir dzīvs!” Svētais tēvs vēršas pie katra jaunieša individuāli, atgādinot: “Kristus ir dzīvs un tevi bezgalīgi mīl! Un Viņa mīlestību uz tevi neietekmē tavi kritieni un kļūdas. Viņš, kurš ir atdevis par tevi savu dzīvību, negaida tavu pilnību, pirms tevi mīlēt. Paraugies uz Viņa atvērtajām rokām uz krusta un ļauj sevi vienmēr no jauna atpestīt, staigā kopā ar Viņu kā ar draugu, pieņem Viņu savā dzīvē un dalies ar Viņu savas jaunības priekos un cerībās, ciešanās un raizēs. Un tu redzēsi, ka tavs ceļš kļūs apgaismots un arī tavas vislielākās grūtības mazināsies, jo Viņš tās nesīs kopā ar tevi. Tāpēc, katru dienu piesauc Svēto Garu, kas “tev aizvien vairāk ļaus ienākt Kristus sirdī, lai tevi aizvien vairāk piepildītu Viņa mīlestība, Viņa gaisma un Viņa spēks”. Pāvests izsaka dedzīgu vēlēšanos, lai šī vēsts sasniegtu katru jaunieti un lai ikviens no viņiem sajustu, ka Kristus ir dzīvs un patiesi klātesošs viņu dzīvē, un lai viņi izjustu vēlēšanos dalīties tajā ar saviem draugiem. Tā ir liela misija: liecināt visiem prieku, kas dzimst no draudzības ar Kristu. Francisks atceras, ka sava pontifikāta sākumā, Pasaules Jauniešu dienās Riodežaneiro, viņš jauniešiem teica: “Lieciet sevi sadzirdēt!” To pašu viņš atkārto šodien: lieciet sevi sadzirdēt, izkliedziet – ne tik daudz ar balsi, bet gan vairāk ar dzīvi un sirdi, šo patiesību: “Kristus ir dzīvs!” Lai visa Baznīca jūt nepieciešamību piecelties un no jauna doties ceļā un nest savu vēsti visai pasaulei. Pāvests atgādina, ka 14. aprīlī apritēs 40 gadi, kopš pirmās lielās jauniešu tikšanās, kas Pestīšanas gada ietvaros kalpoja par Pasaules Jauniešu dienu aizsākumu. Jubilejas gada beigās, 1984. gadā, svētais Jānis Pāvils II jauniešiem nodeva Krustu, uzticēdams to nest pa visu pasauli kā zīmi un piemiņu, ka tikai mirušajā un augšāmcēlušajā Jēzū ir pestīšana un atbrīvošana. “Kā saprotat,” vēstījumā turpina Francisks, “runa ir par koka Krustu bez krucifiksa. Tāda ir izvēle, lai atgādinātu, ka šis Krusts liecina galvenokārt par Augšāmcelšanās triumfu, par dzīvības uzvaru pār nāvi, lai visiem teiktu: “Kāpēc jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav, Viņš ir augšāmcēlies!” (Lk 24,5-6). “Un jūs kontemplējiet Jēzu šādi,” aicina pāvests jauniešus, “Viņš ir dzīvs un prieka pārpildīts, nāves uzvarētājs, draugs, kurš jūs mīl un vēlas dzīvot jūsos”. Tikai tā, Viņa klātbūtnes gaismā, pagātnes piemiņa nesīs augļus un jums būs drosme dzīvot tagadnē un ar cerību stāties pretim nākotnes izaicinājumiem. Jūs varēsiet brīvi turpināt savu ģimeņu, savu vecvecāku, savu vecāku vēsturi, savu zemju reliģiskās tradīcijas, lai savukārt, paši kļūtu par rītdienas veidotājiem, par nākotnes kaldinātājiem. Pāvests raksta, ka Apustuliskais pamudinājums “Christus vivit” ir Baznīcas auglis, kura vēlas iet kopā un tāpēc ir gatava uzklausīt, veikt dialogu un nemitīgi izprast Kunga gribu. Tāpēc vairāk nekā pirms pieciem gadiem, gatavojoties Sinodei par jauniešiem, daudziem no viņiem dažādās pasaules vietās tika lūgts pastāstīt par savām ilgām un vēlmēm. Simtiem jauniešu ieradās Romā un vairākas dienas strādāja kopā, vācot idejas, ko piedāvāt Sinodei. Pateicoties viņu darbam, bīskapi varēja iepazīt un attīstīt plašāku un dziļāku skatījumu uz pasauli un Baznīcu. Francisks atceras, ka tas ir bijis patiess “sinodāls eksperiments”, kas ir nesis daudzus augļus un sagatavojis ceļu arī jaunajai Sinodei, ko piedzīvojam šobrīd, šajos gados, tieši par sinodalitāti. Kā lasām 2018. gada Gala dokumentā, “jauniešu piedalīšanās ir palīdzējusi “atmodināt” sinodalitāti, kas ir “Baznīcu sastādoša dimensija”. “Šobrīd, šajā jaunajā mūsu ekleziālā gājuma posmā, mums vairāk nekā jebkad ir nepieciešams jūsu radošums, lai iepazītu jaunus ceļus, vienmēr paliekot uzticīgiem savām saknēm,” vēstījuma noslēgumā raksta pāvests. Jauniešus viņš sauc par ceļojošās Baznīcas dzīvo cerību un pateicas viņiem par viņu klātbūtni un devumu Kristus miesas dzīvē. Vaticannews.va | 
