Jauniesvētītie katoļu priesteri ASV ir jauni, pašpārliecināti un konservatīvi. Pie šāda secinājuma ir nonācis laikraksts New York Times 11. jūlijā publicētajā rakstā. Jaunie vīrieši, kas izlēmuši par labu priesterībai, “savā teoloģijā, liturģiskajā gaumē un politikā lielākoties ir konservatīvi”, apgalvo laikraksts. Breds Vermurlens ir socioloģijas docents Sv. Toma Universitātē Hjūstonā, Teksasas štatā. Viņa pētījumi par priesterības kandidātu attieksmi liecina, ka kopš 20. gs. 80. gadiem katra jaunā priesteru paaudze ir bijusi ievērojami konservatīvāka nekā iepriekšējā. Vairāk nekā 80% priesteru, kas iesvētīti kopš 2020. gada, sevi raksturo kā teoloģiski "konservatīvus/ortodoksus" vai "ļoti konservatīvus/ortodoksus". Šādi rezultāti tika iegūti reprezentatīvā pētījumā, kurā piedalījās 3500 priesteri ASV un kuru publicēja Amerikas Katoļu universitātes Katoļu projekts (Catholic Project). Jāatzīmē, ka ārzemēs dzimušie priesteri mēdz būt mazāk konservatīvi nekā ASV dzimušie. Tomēr neviens no aptaujātajiem priesteriem nav sevi raksturojis kā "ļoti progresīvu". Politiskā līmenī tendence ir tāda pati. Gandrīz visi priesteri, kas iesvētīti kopš 2020. gada, sevi dēvē par "mēreniem" vai "konservatīviem". Tas ir krasā pretstatā tiem priesteriem, kas tika iesvētīti 20. gs. 60. gados. Aptuveni puse no viņiem sevi raksturo kā politiski "kreisi noskaņotus", un vēl lielāka daļa sevi raksturo kā teoloģiski progresīvus. Nākotne, šķiet, piederēs konservatīvajiem priesteriem, kas varētu nostādīt Baznīcu lielākā opozīcijā sekulārajai kultūrai, kura daudzos jautājumos ir novirzījusies pa kreisi, viņš teica, piebilstot, ka katoļu sabiedrība ASV vienmēr ir bijusi politiski daudzveidīga un cilvēki baznīcas solos ne vienmēr ir ievērojuši Baznīcas mācību tādos jautājumos kā aborti, kontracepcija un Euharistijas nozīme. Izklāstītā attīstība ietekmēs arī draudzes dzīvi, jo jaunie priesteri savos sprediķos pievērsīsies citām tēmām un izlems, vai meitenēm ir atļauts kalpot pie altāra un lajiem dalīt Komūniju. Vidējā termiņā tas ietekmēs arī Amerikas baznīcas vadību, kas jau tagad tiek uzskatīta par konservatīvu. Jaunie priesteri neuzskata sevi par "konservatīviem dumpiniekiem", bet gan par daļu no jaunās paaudzes, kas pieņem arī sarežģīto Baznīcas mācības saturu un to nemīkstina, raksta New York Times. Daudzi priesteri 20. gs. 70. un 80. gados vēlējās atvērt Baznīcu un "atšķaidīja" tās sarežģīto saturu. Vairākas priesteru paaudzes bija mazinājušas savas gaidas – gan attiecībā uz regulāru lūgšanu, gan kopdzīvi pirms laulībām, gan apģērbu svētdienas Misei. Viņi bija redzējuši, ka pasaule ir mainījusies, un uzskatīja, ka arī Baznīcai ir jāmainās. Taču šī pieeja nav izdevusies, saka divi jaunie priesteri, kurus intervēja laikraksts New York Times. Tikai daži no viņu vienaudžiem praktizē ticību. Šajā laikā cilvēku skaits, kas apmeklē dievkalpojumus, ir pastāvīgi samazinājies. Tā ir būtiska katoļu ticības atziņa, ka pastāv mūžīgas patiesības, kas nemainās. Ja tagad mainās pasaule, tad mainās arī Baznīcas attiecības ar pasauli. "Iespējams, mēs tagad esam konservatīvāki tāpēc, ka mainījusies kultūra, nevis tāpēc, ka mēs esam mainījušies," intervijā saka viens no priesteriem. Šodienas jaunieši ir gatavi upurēties. Viņi vēlas darīt kaut ko lielu savā dzīvē, saka Lūks Strands (Luke Strand), kurš agrāk bija Milvoki diecēzes (ASV, Viskonsinas štats) aicinājumu vadītājs. Tagad viņš vada Svētā Franciska Salēzieša semināru, kas pēdējo trīs gadu laikā ir sagatavojis 35 priesterus. Viņš citē teikumu, kas tiek piedēvēts Ņujorkas arhibīskapam kardinālam Timotijam Dolanam: "Neviens cilvēks neatdos savu dzīvību par jautājuma zīmi, bet viņš to atdos par izsaukuma zīmi." Kath.net
Foto: Unsplash.com/Josh Applegate | 
