Šī bija jau piektā jauno pareizticīgo priesteru un mūku vizīte Romā, ko noorganizēja Kristiešu vienotības veicināšanas dikastērijs. Līdzīgas vizītes, ko sagatavo Ečmiadzinas Armēņu katolikosāts un Sīru malankariešu Pareizticīgā Baznīca, veic arī katoļu priesteri. Pāvests izteica prieku par šādu “dāvanu apmaiņu”, ko veicina Starptautiskā Teoloģiskā dialoga jauktā komisija starp Katolisko Baznīcu un Austrumu Pareizticīgajām Baznīcām, jo tā “ļauj apvienot mīlestības dialogu ar patiesības dialogu”. Francisks atzīmēja, ka vizītei ir īpaša nozīme, jo tā notiek gadā, kurā atceramies 1700. gadskārtu, kopš Nīkajas koncila. Tas ir pirmais ekumeniskais koncils, kurā tika apstiprināts Ticības apliecinājums (Simbols), kas ir kopīgs visiem kristiešiem. Pāvests pakavējās pie šī apliecinājuma, kuram ir ekumeniska dimensija tā trīskāršajā nozīmē. Teoloģiskā ziņā ar Ticības apliecinājumu tiek saprasts kristīgās ticības galveno patiesību kopums, kas savā starpā cits citu papildina un harmonizē. Nīkajas Credo šajā ziņā sintētiskā veidā izsaka mūsu pestīšanas noslēpumu, kurš nav noliedzams un kuram nav līdzīgu. “Tomēr,” turpināja pāvests, “Ticības apliecinājumam ir arī eklezioloģiska nozīme, jo līdz ar patiesībām, tas vieno arī ticīgos. Senatnē grieķu vārds “symbolon” norādīja uz vienu no uz pusēm pārlauzta priekšmeta gabaliem, kas kalpoja par atzinības zīmi. Tātad, Ticības apliecinājums (Simbols) ir atzinības un kopības zīme starp ticīgajiem. Katram ir ticība kā “simbols”, kurš savu pilnīgo vienotību rod kopā ar citiem. Tātad, mēs esam cits citam vajadzīgi, lai varētu apliecināt ticību, un tāpēc Nīkajas Simbols savā oriģinālajā versijā izmanto daudzskaitli “mēs ticam”. Pāvests piebilda, ka kristiešiem, kuri joprojām ir sašķelti kā “lauskas”, ir jārod vienotība, apliecinot vienu ticību. Francisks pievērsās trešajai Ticības apliecinājuma nozīmei, tas ir, garīgajai. Viņš aicināja neaizmirst, ka “Credo” vairāk par visu ir slavinājuma lūgšana, kas mūs vieno Dievā. Vienotība ar Dievu iet caur vienotību starp mums, kristiešiem, kuri apliecinām to pašu ticību. “Ja velns šķeļ, tad Ticības Simbols vieno,” teica pāvests. Kopīgās ticības apliecinājums vispirms prasa, lai mēs cits citu mīlētu, kā to pirms “Kredo” skaitīšanas, aicina darīt Austrumu liturģija: “Mīlēsim cits citu, lai gara vienotībā apliecinām savu ticību Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam”. Pāvests novēlēja, lai Austrumu Baznīcas kopienu priesteru un mūku vizīte Romā kļūst par kristiešu redzamo kopību, kamēr tiecamies pēc tās pilnīgās vienotības, kādu dedzīgi vēlējās Kungs Jēzus. Tikšanās noslēgumā visi kopā katrs savā valodā noskaitīja Nīkajas “Kredo”. Vaticannews.va | 
