Komentējot Lūkasa evaņģēlija fragmentu, Francisks skaidro, ka Jēzus savu mācekļu un daudzu ļaužu priekšā pasludina svētības. Lai gan par svētībām esam dzirdējuši daudzas reizes, tomēr tās nekad nepārstāj mūs pārsteigt: "Svētīgi nabadzīgie, jo Dieva valstība ir jūsu. Svētīgi, kas tagad ciešat izsalkumu, jo jūs tiksiet paēdināti. Svētīgi, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties" (Lk 6, 20-21). Šie vārdi apgāž pasaules loģiku un aicina mūs paraudzīties uz realitāti ar jaunu skatienu, ar Dieva skatienu, kas redz tālāk par šķietamību un saskata skaistumu pat vājumā un ciešanās. Otrajā daļā ir skarbi un pamācoši vārdi: "Bēdas jums, bagātie, jo jūs savu iepriecinājumu jau esat saņēmuši. Bēdas jums, kas esat paēduši, jo jūs cietīsiet izsalkumu. Bēdas jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsiet un raudāsiet" (Lk 6, 24-25). Kontrasts starp "svētīgi jūs būsiet" un "bēdas jums" atgādina par to, cik svarīgi ir atšķirt, kur mēs liekam savu drošību. Jūs, mākslinieki un kultūras pasaules cilvēki, esat aicināti būt liecinieki revolucionārajam Svētību redzējumam. Jūsu uzdevums ir ne tikai radīt skaistumu, bet arī atklāt vēstures krokās apslēpto patiesību, labestību un skaistumu, pārvērst sāpes cerībā, - uzsver Francisks. Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kad pārdzīvojam ekonomisko un sociālo krīzi, bet, pirmām kārtām, dvēseles krīzi, dzīves jēgas krīzi. Mēs uzdodam sev jautājumu par laiku un virzienu. Vai mēs esam svētceļnieki vai klejotāji? Vai mēs ejam ar mērķi vai esam apmaldījušies klejojumos? Mākslinieka uzdevums ir palīdzēt cilvēcei nezaudēt virzienu, nezaudēt cerības horizontu. Svētais tēvs brīdina, ka tā nav viegla, virspusēja, bezpersoniska cerība. Nē! Patiesa cerība ir saistīta ar cilvēka eksistences drāmu. Cerība nav ērts patvērums, bet gan uguns, kas deg un apgaismo kā Dieva vārds. Tāpēc autentiska māksla vienmēr ir tikšanās ar noslēpumu, ar skaistumu, kas mūs pārspēj, ar sāpēm, kas mūs izaicina, ar patiesību, kas mūs mudina. Citādi - "bēdas". Kungs ir bargs savā aicinājumā. Dzejnieks Džerards Manlijs Hopkinss raksta: "Pasaule ir apveltīta ar Dieva varenību, tā spīdēs kā mirdzoša folija". Tāda ir mākslinieka misija: atklāt šo apslēpto varenību, padarīt to uztveramu mūsu acīm un sirdīm. Tas pats dzejnieks dzirdēja pasaulē arī "svina un zelta atbalsis". Mākslinieks ir jūtīgs pret šīm atbalsīm un ar savu darbu veic izšķiršanu un palīdz citiem atšķirt šīs pasaules notikumu dažādās atbalsis. Kultūras pasaules cilvēki ir aicināti izvērtēt šīs atbalsis, izskaidrot tās mums un apgaismot ceļu, pa kuru tās mūs ved: vai tās ir sirēnu dziesmas, kas pavedina, vai mūsu patiesākās cilvēcības aicinājumi. No jums tiek prasīta gudrība, lai atšķirtu to, kas ir kā "pelavas, ko izkliedē vējš", no tā, kas ir stabils "kā koks, kas iestādīts gar ūdens strautiem" un spēj nest bagātīgus augļus (sal. Ps 1, 3-4). “Dārgie mākslinieki,” saka pāvests, “es redzu jūs kā skaistuma glabātājus, kas spēj noliekties pār pasaules brūcēm, kas prot ieklausīties nabagu, cietošo, ievainoto, ieslodzīto, vajāto, bēgļu saucienos. Es redzu jūs kā svētības sargus! Mēs dzīvojam laikā, kad tiek celtas jauni mūri, kad atšķirības kļūst par ieganstu naidīgumam, nevis par iespēju savstarpējai bagātināšanai. Bet jūs, kultūras pasaules cilvēki, esat aicināti būvēt tiltus, radīt tikšanās un dialoga telpu, apgaismot prātus un sildīt sirdis”. Kāds varētu teikt: "Bet kāda jēga no mākslas mūsu ievainotajā pasaulē? Vai nav steidzamāku, konkrētāku un vajadzīgāku lietu?" Māksla nav greznība, bet gan gara nepieciešamība. Tā nav glābiņš, bet gan atbildība, aicinājums rīkoties, sauciens. Audzināt skaistumam nozīmē audzināt cerībai. Un cerība nekad nav atdalīta no eksistences drāmas: tā iet cauri ikdienas cīņai, dzīves grūtībām, mūsu laika izaicinājumiem. Evaņģēlijā, ko mēs šodien dzirdējām, Jēzus pasludina par svētīgiem nabagus, cietošos, lēnprātīgos, vajātos. Tā ir apvērsta loģika, apvērsta perspektīva. Māksla ir aicināta piedalīties šajā revolūcijā. Pasaulei ir vajadzīgi pravietiski mākslinieki, drosmīgi intelektuāļi, kultūras radītāji. Ļaujiet, lai Evaņģēlijs par svētlaimībām kļūst par jūsu vadmotīvu, lai jūsu māksla ir jaunas pasaules pasludinājums – Francisks mudina māksliniekus. Nekad nepārstājiet meklēt, jautāt, riskēt. Jo īsta māksla nekad nav ērta, tā piedāvā radošu nemieru. Un atcerieties: cerība nav ilūzija; skaistums nav utopija; jūsu dāvana nav nejaušība, tas ir aicinājums. Atsaucieties tai ar dāsnumu, aizrautību, mīlestību! Vaticannews.va
Foto: Unsplash.com/Frankie Cordoba | 
