Pāvestu sagaidīja Romas diecēzes ģenerālvikārs kardināls Baldassare Reina. «Baznīca Romā priecājas par iespēju piedalīties apustuļa Pētera pēcteča ingresa svinībās,» sacīja Reina. «Apsēsties Romas bīskapa sēdeklī nozīmē ar mīlestību rūpēties par Kristus ganāmpulku,» viņš turpināja. «Lai ganāmpulka Augstais Gans, kurš atgriezīsies, atrod Baznīcu, kas ir stipra ticībā un darbīga mīlestībā,» piebilda Romas diecēzes ģenerālvikārs. Kardināls Reina aicināja pāvestu Leonu XIV apsēsties Romas bīskapa sēdeklī. Kad pāvests to izdarīja, bazilikā atskanēja skaļi aplausi, bet koris dziedāja himnu «Tu esi Pēteris». Ceremonijas laikā Leons XIV pieņēma Romas katoļu Baznīcas pārstāvju – bīskapu, priesteru, konsekrēto personu un kristīgo laju – paklausības solījumu. Iesakņoties Pētera un Pāvila – mocekļu liecībā Sprediķī Leons XIV atgādināja Romas kopienas seno un bagāto tradīciju. «Romas baznīca ir dižas vēstures mantiniece, kuras saknes meklējamas Pētera, Pāvila un neskaitāmu mocekļu liecībā. Tai ir unikāla misija, kas labi izteikta uzrakstā uz šīs katedrāles fasādes: būt Mater omnium Ecclesiarum, visu Baznīcu Mātei,» uzsvēra pāvests. Ieklausīšanās Svētā Gara mācībā Atsaucoties uz lasījumu no Apustuļu darbiem, kurā vēstīts par pirmo kristiešu kopienu izaicinājumu atvērties pagāniem, pāvests uzsvēra pacietības, ieklausīšanās un sadraudzības svarīgo nozīmi. Viņš runāja par nepieciešamību ieklausīties Svētā Gara mācībā, atsaucoties uz vēstuli, ko brāļi no Jeruzalemes adresēja Antiohijas kristiešiem par pieņemtajiem lēmumiem. Viņi raksta: «To ir izlēmis Svētais Gars un mēs». Tāpēc viņi uzsver, ka visā šajā jautājumā vissvarīgākais bija ieklausīties Dieva balsī, kas visu pārējo padarīja iespējamu. Tādā veidā viņi mums atgādina, ka kopība vispirms tiek veidota «uz ceļiem», lūgšanā un pastāvīgos centienos pēc atgriešanās. Jo tikai ar šādu attieksmi cilvēks var sevī sadzirdēt Gara balsi, kas sauc: «Abba! Tēvs!» un līdz ar to uzklausīt un saprast citus kā savus brāļus un māsas,» norādīja Leons XIV. Ieejiet šajā «būvlaukumā» Svētais tēvs uzsvēra arī atmiņas nozīmi, proti, no jauna pievērst uzmanību tam, «ko esam pieredzējuši un iemācījušies, lai dziļāk izprastu tā jēgu un izbaudītu tā skaistumu». «Šajā kontekstā es domāju par prasīgo ceļu, ko Romas diecēze ir veikusi pēdējos gados, kas izpaužas dažādos ieklausīšanās līmeņos: gan apkārtējā pasaulē, lai pieņemtu tās izaicinājumus, gan kopienās, lai izprastu vajadzības un veicinātu gudras un pravietiskas evaņģelizācijas un žēlsirdības iniciatīvas,» sacīja Leons XIV. Pāvests norādīja uz lielo darbu, ko Romas diecēze veic Jubilejas laikā, uzņemot un rūpējoties par svētceļniekiem, kā arī īstenojot daudzas citas iniciatīvas. «Pateicoties šiem centieniem, pilsēta visiem tiem, kas šeit ierodas no tuvām un tālām zemēm, šķiet kā lielas, atvērtas un viesmīlīgas mājas un, pats galvenais, kā ticības centrs,» sacīja Svētais tēvs. «No savas puses es paužu vēlmi un apņemšanos iesaistīties šajā plašajā «būvlaukumā», pēc iespējas vairāk uzklausot ikvienu, lai kopīgi mācītos, saprastu un kopīgi pieņemtu lēmumus. «Jums esmu bīskaps, kopā ar jums esmu kristietis,» citējot svētā Augustīna vārdus, teica Leons XIV. Šos vārdus pāvests jau bija teicis savas ievēlēšanas dienā no Svētā Pētera bazilikas balkona. Es piedāvāju jums to, kas man ir un kas es esmu «Es jūs lūdzu man palīdzēt šajos kopīgajos lūgšanu un darbīgas mīlestības centienos, atceroties svētā Leona Lielā vārdus: «Visu labo mūsu darbos paveic Kristus. Mēs nelielāmies paši ar sevi, jo bez Viņa mēs neko nevaram darīt. Tikai Viņš ir mūsu spēks,» - piebilda Leons XIV. Viņš citēja svētīgā Jāņa Pāvila I vārdus, kurš 1978. gada 23. septembrī, sveicot savu Romas diecēzi, sacīja: «Varu jums apliecināt, ka mīlu jūs, ka vēlos jums kalpot un nodot jūsu visu rīcībā savus niecīgos spēkus, to mazumiņu, kas man ir un kas es esmu». «Arī es apliecinu jums savu mīlestību un gatavību dalīties ar jums kopīgā ceļojuma priekos un bēdās, grūtībās un cerībās. Es piedāvāju jums to, «kas man ir un kas esmu», un uzticu to svēto Pētera un Pāvila, kā arī daudzu mūsu brāļu un māsu aizlūgumam, kuru svētums ir izgaismojis šīs Baznīcas vēsturi un šīs pilsētas ceļus. Lai Vissvētākā Jaunava Marija mūs pavada un aizlūdz par mums visiem,» sacīja pāvests Leons XIV. Svētā Jāņa Laterāna bazilika ir viena no četrām pontifikālajām bazilikām. Tā ir Romas bīskapa katedrāle, kas tiek saukta arī par «visu Baznīcu māti». Bazilika uzcelta ceturtā gadsimta sākumā (312-318). Laika gaitā svētnīca vairākas reizes sagrauta, atjaunota un pārveidota. Tai mainīts arī nosaukums. Sākumā katedrāle bija nosaukta Vissvētākā Pestītāja vārdā, bet sestā gadsimta beigās pāvests Gregors Lielais to veltīja diviem svētajiem – Jānim Kristītājam un Jānim evaņģēlistam. Savu nozīmi svētnīca zaudēja laikā, kad pāvesti dzīvoja Aviņonā, Francijā. Pēc atgriešanās Mūžīgajā pilsētā tā atkal kļuva par Romas bīskapa katedrāli, lai gan galvenā svētnīca bija Svētā Pētera bazilika. Vaticannews.va | 
