Sāra Otrā sieviete (aiz Ievas), par ko Bībele runā. Ābrahama sieva un Īzaka māte, ebreju tautas ciltsmāte, viena no septiņām Izraēla tautas pravietēm (ar Mirjamu, Deboru, Annu, Abigailu, Huldu un Esteri). Ļoti svarīga persona Radīšanas grāmatas nodaļā, kas veltīta Abrahama derībai ar Dievu. Pirmais, ko Bībelē par viņu uzzinām, – viņai nevarēja būt bērnu un viņa bija ļoti skaista. (Rad 11,30 un 12,11) Viņas skaistums Bībelē aprakstīts divas reizes: pirmā, kad faraons Sāru gribēja ņemt sev par sievu, bet Dievs viņu īpaši pasargāja, uzsūtot faraonam augoņus; otrā – arī Abimeleks gribēja Sāru par savu sievu, tādēļ viņu nolaupīja, bet redzēja sapni, kurā Kungs viņu brīdināja, lai viņš viņu neaizskar, tādā veidā vēlreiz Sāru īpaši pasargājot. Tāpat kā citām ciltsmātēm, arī Rebekai un Rahelei bija ilgi jāgaida, līdz ieņēma bērnu. Dievs izvēlējās neauglīgas sievietes, lai veidotu savu tautu un tā atklātu savu spēku. Dievs bija apsolījis Ābrahamam tik daudz pēcnācēju kā smiltis jūras krastā, bet, lai tas piepildītos, vajadzēja ilgi un pacietīgi gaidīt… Sāra pat mēģina risināt savu neauglību ar cilvēcisku loģiku, piedāvājot Ābrahamam radīt bērnu ar kalponi, bet ieņemtais bērns tomēr nekļuva par apsolījuma mantinieku. Ābrahamam bija jau 100 gadi un Sārai 90, kad viņus apciemoja trīs neparastie viesi, bet pēc gada pasaulē nāca Īzaks, kura vārds nozīmē “Dievs smejas”. Sāra nomira Hebronā 127 gadu vecumā un Ābrahams nopirka kapavietu un laukus tai apkārt, lai apglabātu savu sievu. Vienreizējs mūžs, pilns izaicinājumu, paļāvības un Dieva klātbūtnes! Rute Īpaša sieviete ar īpašu stāstu. Viņas abas ar vīramāti Noemi bija atraitnes, kuras bēdās viena otru nepameta, bet devās uz priekšu nezināmā nākotnē, esot par atbalstu viena otrai. Viņas neļāva bēdām sagrauzt viņu dzīvi un nepadevās grūtsirdībai. Rute izvēlējās nezināmu nākotni, risku kopā ar dzīvo Dievu. Viņa izvēlējās sekot savai vīramātei, kas bija atraitne. “Tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs” (Rut 1,16). Viņa izvēlējās pamest moābiešu dievus un izvēlējās dzīvo izraēla tautas Dievu, kā arī būt atbalsts savai vīramātei vecumā. Un Dievs dāvāja jaunu auglību. Viņa bija moābiete, tomēr ir iekļauta Dāvida un mūsu Kunga Jēzus ciltsrakstos. Lielais karalis Dāvids ir dzimis no ārzemnieces. Kungs jau toreiz gribēja parādīt, ka viņa mīlestība neaprobežojas tikai ar Izraēla bērniem. Mani ļoti uzrunā Rutes došanās nezināmajā kopā ar Dievu, viņas neatlaidība un paļāvība. Viņa gribēja būt kas vairāk par savām bēdām un arī kalpot savai vīramātei vecumā, bet Dievs viņu svētīja pārpilnībā. Tas ir vēl viens stāsts par to, kā Dievs darbojas vājumā un bēdās, ja mēs uz Viņu paļaujamies. Rūta Poikāne
"Nāc", Nr. 144 | 
