Devītajos Vēsturisko ērģeļu svētkos ir gaidāmi seši koncerti izcilu mūziķu sniegumā, kuros izvēlēti Latvijas vērtīgākie, skanīgākie, tembrāli krāšņākie un vēsturiski nozīmīgie instrumenti. Apceļot Latvijas novadu dievnamus, uzzināt daudz vērtīga par kultūrvēsturi, baudīt ērģeļu tik dažādo un bagātīgo skanējumu – tāda ir svētku ideja. Katrs muzikālais notikums Vēsturisko ērģeļu svētkos „Latvija – ērģeļu zeme” būs īpašs, katrai koncertprogrammai būs savs vēstījums – tiks atskaņots ļoti bagātīgs un daudzveidīgs un kā ierasts - pat mazliet eksperimentāls repertuārs. Mūzikas gardēžiem patiesu baudījumu sagādās izcilie ērģelnieki – Ilona Birģele, jubilārs Aigars Reinis, Kristīne Adamaite un Diāna Jaunzeme-Portnaja. Katrā dievnamā instrumentu karalieni būs iespēja dzirdēt dialogā ar daudzveidīgu mūziķu sastāvu: vijoli (Paula Šūmane), saksofonu (Aigars Raumanis), balsi (Ieva Parša, Rihards Millers), duetā (Riga Organum Duo), kā arī sitaminstrumentiem (Virdžīnija Laube-Vītiņa). Devīto Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija – ērģeļu zeme” atklāšanas koncerts “Meditācija gaismai” notiks 1. augustā plkst. 19.00 Āraišu luterāņu baznīcā. Piedalās: Ilona Birģele (ērģeles), Paula Šūmane (vijole). Programmā: A. Korelli, L. Sneibe, G. F. Hendelis, A. Perts, J. S. Bahs, J. Jučevskis, H. Igancs fon Bībers, E. Dārziņš. Jēkabpils ērģeļbūvētāja M.Krēsliņa 1904.gadā būvēts divu manuāļu romantiskā stila instruments (15/II/P) ar mehānisko kēgellādi. Prostekts būvēts neoromānikas stilā. Ērģeles 1904.gadā būvējis Mārtiņš Krēsliņš Jēkabpilī un tās izmaksājušas 2100 rbļ. A.Krāns ērģeles skaņojis 1914.g, un arī 1927. g.( uzraksts švellkastes iekšpusē). 2024. gadā ērģeles restaurējis meistars Alvis Melbārdis. Ērģeles atjaunotas 2024. gadā. 2. augustā plkst. 16.00 Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā – koncerts “Dziesmas bez vārdiem”. Piedalās: Aigars Reinis (ērģeles), Aigars Raumanis (saksofons). Programmā: P. Dukas, A. Pjacolla, F. Mendelszons, R. Dubra, Ē. Ešenvalds. Ērģeles Viļakas Romas katoļu baznīcā iebūvētas drīz pēc baznīcas uzcelšanas, 1895. gadā. Tās ir būvējuši meistari –brāļi Blombergi no Varšavas.(op.158.) Ērģelēm ir romantiskā tipa dispozīcija, divi manuāli ar pedāli. Šis ir vienīgais zināmais skanošais šo ērģeļbūvētāju veikums Latvijas teritorijā. Ērģeles restaurējuši Tālivaldis Deksnis un Jānis Pelše. 3. augusts plkst. 13.00 Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcā – koncerts “Pretī saulei”. Piedalās: Riga Organum Duo – ērģelnieces Diāna Jaunzeme-Portnaja un Ilona Birģele. Programmā: V. Pinkevičs, H. Sundīns, A. Vecumnieks, A. Kalējs, A. Boitmane, D. Kurme-Gedroica, U. Prauliņš. Ērģeles ir būvējis Rīgas meistars Heriberts Kolbe (1939., op. 23. II/P) Romantiskā stila instruments ar Orgelbewegung pazīmēm, kas saglabājušās gandrīz oriģinālā stāvoklī. Lieliska telpas akustika. Lielākais zināmais H.Kolbes būvētais instruments Latvijā. Iespējams, viens no pēdējiem H.Kolbes būvētajiem instrumentiem. Instruments ir koncerttipa, uz tā var atskaņot plašu repertuāru. Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds 9. augusts plkst.17 Skultes luterāņu baznīcā – koncerts “Jubilāri. Bahs un Perts”. Piedalās: Diāna Jaunzeme-Portnaja (ērģeles), Rihards Millers (baritons). Programmā: J. S. Bahs, A. Perts, A. Vivaldi. 10. augustā plkst. 13.00 Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca – koncerts “Svētdienas dziesmas”. Piedalās: Kristīne Adamaite (ērģeles), Ieva Parša (mecosoprāns). Programmā: J. Battishill, J. S. Bahs, G. Bēms, V. A. Mocarts, R. Pauls, E. Dārziņš, Š. Guno, D. H. Knehts, H. Pērsels. Kalupes baznīcas ērģeļu raksturs ir noteicis programmas saturu. Šeit būs dzirdama dziesmu žanrā balstīta kamermūzika, pieskaroties baroka, klasicisma un romantisma estētikai un nonākot arī latviskā vidē. Ērģeles skanēs gan kā atbalsts dziedātājai, gan kā soloinstruments - demonstrējot to daudzveidīgās iespējas gan dinamikas, gan skaņu krāsu ziņā. Programmas nosaukums "Svētdienas dziesmas" akcentē tematikas sakrālo ievirzi. 23. augustā plkst. 17.00 Valmiera. Valmieras novads Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā – koncerts “Bahs. Buravickis. Stivriņa”. Piedalās: Ilona Birģele (ērģeles), Virdžīnija Laube-Vītiņa (sitaminstrumenti). Programmā: Johans Sebastiāns Bahs , Antonio Vivaldi, Virdžīnija Laube-Vītiņa, Renāte Stivriņa (jaundarbs), Platon Buravicky (jaundarbs). Ērģeles 1886.gadā uzbūvējis Fridrihs Ladegasts no Veisenfelsas. Šī varenā instrumenta dēļ pat tikusi paplašināta Sīmaņa baznīcas augšējā lukta. Godinot sava tēva Johana Fridriha Šrēdera piemiņu, Kokmuižas īpašnieks Teodors fon Šrēders bija ziedojis 10 000 reihsmarku šo ērģeļu būvei.Kā stāsta ērģelnieks Leons Āķeris, “šis instruments ir unikāls. Otra tāda Latvijā nav, taču meistara Ladegasta darbs ir atrodams arī Matīšos un Burtniekos (tur diemžēl no ērģelēm pāri palicis vairs tikai rāmis). Atbalsta : Valsts Kultūrkapitāla fonds, VALMIERA Vēsturisko ērģeļu svētku projekta mākslinieciskā vadītāja un producente Ilona Birģele atgādina: kā jau ierasts, katrā koncertā klausītājus gaidīs ievadsarunas par vēsturiskajām ērģelēm un to kultūru Latvijā, bet pēc koncertiem visi interesenti ērģelnieku un ērģeļmeistaru klātbūtnē varēs paši izmēģināt un pārliecināties par varenā instrumenta skanējumu. Ērģeles ir būvētas dažādos laika posmos, un katrā norises vietā tās ir radījusi cita ērģeļbūves firma vai ērģeļmeistars. Ir izraudzīti vadošo ērģeļbūves firmu un meistaru instrumenti – Frīgrihs Ladegasts (Vācija), brāļi Blombergi (Polija), Emils Martins (Latvia), Heriberts Kolbe (Latvija), Augusta Martins (Vācija/Latvija) Mārtiņš Krēsliņš (Latvija), Fridrihs Veisenborns. Instrumenti klausītājiem radīs ievērojamu priekšstatu par Latvijas vēsturiskajām ērģelēm. Pat, ja instrumenti ir būvēti vienā laika periodā, tomēr meistaru rokraksti ērģeļu būvē ļoti atšķiras. Vēsturisko ērģeļu svētku projekts tiek realizēts katru gadu jaunās norises vietās, kur ir izcili, vēsturiski nozīmīgi, skanoši instrumenti, bet koncertdzīve dievnamos notiek reti. Dažās baznīcās augstvērtīgs ērģeļmūzikas koncerts ir jaunums un liels notikums, tādēļ liela nozīme ir veiksmīgai komunikācijai, kā arī izglītošanai par ērģeļmākslu, izvēlēto repertuāru,tā atbilstību atskaņošanai baznīcā, ērģeļu kopšanu un uzturēšanu. Tas ir misijas darbs ne tikai projekta realizācijas laikā, bet vairāku gadu garumā. Tas ir liels ieguvums, jo vēsturisko ērģeļu svētki ir viens no nedaudzajiem notikumiem, kur vietējie iedzīvotāji un viesi savā dievnamā var dzirdēt izcilu mākslinieku sniegumu. Ieeja koncertos - bez maksas, par ziedojumiem. Svētku norise mājas lapa - https://www.facebook.com/LatvijaErgeluzeme | 
