«Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu! Šodien Evaņģēlijā Jēzus aicina mūs pārdomāt par to, kā ieguldīt savas dzīves dārgumus (Lk 12,32-48). Viņš saka: "Pārdodiet to, kas jums ir, un dodiet nabagiem dāvanas!" (33). Viņš mudina nepaturēt tikai sev dāvanas, ko Dievs mums ir devis, bet gan dāsni izmantot tās citu labā, īpaši to labā, kuriem visvairāk nepieciešama mūsu palīdzība. Tas nozīmē ne tikai dalīties ar materiālajām lietām, kas mums pieder, bet arī izmantot savas prasmes, laiku, mīlestību, klātbūtni un empātiju. Īsāk sakot, viss, kas Dieva plānā padara katru no mums par unikālu, nenovērtējamu labumu, dzīvu un pulsējošu vērtību, ir jākopj un jāiegulda, lai tas varētu plaukt, jo pretējā gadījumā tas novīst un zaudē savu vērtību. Vai arī tas tiek pazaudēts, nonākot tā rokās, kas kā zaglis to piesavinās, pārvēršot par vienkāršu patēriņa priekšmetu. Dieva dāvana, kas mēs esam, nav paredzēta, lai to vienkārši izsmeltu. Lai to realizētu un izpaustu, tai ir nepieciešama telpa, brīvība un attiecības: tai ir nepieciešama mīlestība, kas vienīgā spēj pārveidot un padarīt cildenāku katru mūsu eksistences aspektu, padarot mūs arvien līdzīgākus Dievam. Ne velti Jēzus šos vārdus saka ceļā uz Jeruzalemi, kur viņš sevi upurēs pie krusta mūsu pestīšanas dēļ. Žēlsirdības darbi ir visdrošākā un ienesīgākā banka, kurai mēs varam uzticēt savas dzīves dārgumus, jo tur, kā māca Evaņģēlijs, ar "divām mazām monētām" pat nabadzīga atraitne kļūst par bagātāko cilvēku pasaulē (skat. Mk 12,41-44). Svētais Augustīns šajā sakarā teica: "Ja tu dotu mārciņu vara un saņemtu mārciņu sudraba, vai mārciņu sudraba un saņemtu mārciņu zelta, prieks piepildītu tavu sirdi. Patiesi, tas, ko tu upurē, tiks pārveidots; tu iegūsi nevis zeltu vai sudrabu, bet mūžīgo dzīvi" (Sermo 390, 2). Un viņš paskaidro: "Lieta tiks pārveidota, jo tu pats tiksi pārveidots" (turpat). Un, lai saprastu, ko tas nozīmē, varam iedomāties māmiņu, kura apskauj savus bērnus – vai viņa nav visskaistākā un bagātākā persona pasaulē? Vai arī divus mīlošus cilvēkus kopā – vai viņi nejūtas kā karalis un karaliene? Un mēs varētu minēt daudzus citus piemērus. Tāpēc savā ģimenē, draudzē, skolā, darbavietā, visur, kur vien mēs atrodamies, centīsimies nepalaist garām nevienu iespēju mīlēt. Tā ir modrība, ko Jēzus no mums prasa: centīsimies būt uzmanīgi, gatavi un iejūtīgi vienam pret otru, tāpat kā Viņš ir pret mums katrā brīdī. Māsas un brāļi, uzticēsim šo vēlmi un apņemšanos Jaunavai Marijai, lai viņa - Rīta Zvaigzne, palīdz mums būt par žēlsirdības un miera "sargiem" pasaulē, ko iezīmē tik daudz šķelšanās, kā mums to mācīja svētais Jānis Pāvils II (skat. XV Pasaules Jauniešu dienu svinības, 2000. gada 19. augusts) un kā to tik skaisti parādīja jaunieši, kuri bija ieradušies Romā, lai piedalītos Jauniešu Jubilejas svinībās». Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
