Pagājušā gada 8. decembrī pāvests Francisks Spānijas laukumā uzticēja Dievmātei gaidāmo Jubilejas gadu. Leons XIV vērsās pie viņas dažas nedēļas pirms šī cerībai veltītā gada noslēguma. Viņš lūdzās: «Esi sveicināta, Marija! Priecājies, žēlastības pilnā, par to žēlastību, kas kā maigs gaismas stariņš padara starojošus tos, uz kuriem atspoguļojas Dieva klātbūtne. Noslēpums tevi apņēma jau no paša sākuma, jau tavas mātes miesās sāka darīt tevī lielas lietas, kas drīz vien prasīja tavu piekrišanu, to “Jā”, kas iedvesmoja daudzus citus "jā”. Bezvainīgā, ticīgo tautas Māte, tavs mirdzums apgaismo Romu ar mūžīgo gaismu, tavs ceļš piepilda tās ielas ar smaržu vairāk nekā ziedi, ko mēs tev šodien dāvinām. Daudzi svētceļnieki no visas pasaules, ak, Bezvainīgā, ir mērojuši ceļu pa šīs pilsētas ielām vēstures gaitā un šajā jubilejas gadā. Pārbaudījumu skartā, bieži vien nospiestā cilvēce, pazemīga kā zeme, no kuras Dievs tos izveidoja un kuru nemitīgi piepilda ar savu dzīvības Garu. Uzlūko, Marija, daudzos dēlus un meitas, kuros nav izdzisusi cerība: lai viņos uzdīgst tas, ko sējis Tavs Dēls, Viņš, dzīvais Vārds, kas ikvienā lūdz turpināt augt, iemiesoties, pieņemt Viņa sejas veidolu un balsi. Lai Romā un visos zemes stūros uzplaukst jubilejas cerība, cerība uz jauno pasauli, ko Dievs gatavo un kurai tu, Jaunava, esi kā dārgakmens un rītausma. Lai tagad, kad ir atvērtas Svētās durvis, atveras citas durvis: māju un miera oāžu durvis, kur atdzimst cieņa, iemācās iztikt bez vardarbības, apgūst izlīgšanas mākslu. Lai nāk Dieva valstība, jaunums, uz kuru tu tik ļoti cerēji un kam tu pilnībā atvēri sevi, kā bērns, kā jauna sieviete un kā dzimstošās Baznīcas māte. Iedvesmo jaunas vēsmas Baznīcai Romā un vietējām Baznīcām, kas dažādos kontekstos apkopo mūsu laikabiedru, jo īpaši nabagu un visu ciešanu skarto cilvēku priekus un cerības, skumjas un bēdas. Lai Kristība aizvien dzemdina svētus un nevainojamus vīriešus un sievietes, kas aicināti kļūt par dzīviem Kristus Miesas locekļiem, Miesu, kas darbojas, mierina, samierina un pārveido laicīgo pilsētu, kurā tiek gatavota Dieva pilsēta. Aizbildini par mums, kas cīnāmies ar pārmaiņām, kuras šķiet mūs pārsteidz nesagatavotus un bezspēcīgus. Iedvesmo sapņus, vīzijas un drosmi, tu, kas zini labāk par visiem, ka Dievam nekas nav neiespējams, un ka Dievs neko nedara viens pats. Liec mums doties ceļā ar to steigu, kas kādreiz virzīja tavus soļus pie tavas radinieces Elizabetes, un ar to satraukumu, ar kādu tu kļuvi par trimdinieci un ceļinieci, lai tiktu svētīta, jā, bet starp visām sievietēm, kā pirmā tava Dēla mācekle, Dieva, kas ir ar mums, māte. Palīdzi mums vienmēr būt Baznīcai kopā ar cilvēkiem un starp cilvēkiem, par ieraugu cilvēces, kas lūdz taisnību un cerību, mīklā. Bezvainīgā, bezgala skaistā sieviete, rūpējies par šo pilsētu, par šo cilvēci. Norādi viņai uz Jēzu, ved viņu pie Jēzus, iepazīstini viņu ar Jēzu. Māte, Miera Karaliene, lūdz par mums!» Pēc lūgšanas pāvests Leons XIV sveica visus klātesošos svētceļniekus un sasveicinājās ar cilvēkiem ratiņkrēslos. Bezvainīgās Ieņemšanas svētki iekrīt Adventa laikā. Līdz ar to Baznīca īpaši aicina ticīgos pievērst savu skatienu Marijai. Šo svētku aizsākumi meklējami 19. gadsimtā, kad pāvests Pijs IX 1854. gada 8. decembrī pasludināja dogmu par Marijas Bezvainīgo ieņemšanu: “Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa.” 1857. gadā pāvests pasvētīja un atklāja Bezvainīgajai ieņemšanai veltīto pieminekli Spāņu laukumā. Kopš tā laika vispirms ugunsdzēsēji jau agri no rīta uzliek uz Dievmātes statujas pleca ziedu vainagu, pēc tam ziedus nes dažādas iedzīvotāju grupas, varas iestādes un sabiedriskās organizācijas. 8. decembrī uz Spāņu laukumu brauca pāvests Jānis XXIII, Pāvils VI, Jānis Pāvils II, Benedikts XVI un Francisks. Vaticannews.va | 
