Jēzus krusts ir vislielākais dārgums, ko varam atklāt savā dzīvē, teica Leons XIV jubilejas audiencē svētceļniekiem. Pāvests norādīja uz svētās Helēnas, imperatora Konstantīna mātes, tēlu, kura Jeruzalemē atklāja Kristus krustu. «Dārgie brāļi un māsas, labdien! Esiet sveicināti dārgie svētceļnieki, kas esat ieradušies Romā no daudzām vietām. Šajā vēstures un kultūras bagātajā pilsētā mēs stiprinām savu ticību, mīlestību un cerību. Šodien pievērsīsimies vienam konkrētam cerības aspektam. Es gribētu sākt ar senākāmm atmiņām: bērnībā rakņāties zemē bija patīkami. Mēs to atceramies un, iespējams, joprojām gribētu vērot bērnu rotaļas! Rakņāties zemē, salauzt pasaules cieto garozu un redzēt, kas slēpjas zem tās... Tas, ko Jēzus apraksta līdzībā par dārgumu tīrumā (sal. Mt 13,44), vairs nav bērnu spēle, taču pārsteiguma prieks ir tas pats. Kungs mums saka: tāda ir Dieva valstība. Patiesībā, tā tiek meklēta Dieva valstība. Cerība iedegas no jauna, kad mēs sākam rakt un lauzt realitātes garozu, lai saprastu, kas atrodas zem tās. Šodien vēlos atgādināt, ka, tiklīdz Jēzus mācekļi ieguva brīvību atklāti dzīvot kā kristieši, viņi sāka rakt, īpaši Kunga ciešanu, nāves un augšāmcelšanās vietās. Austrumu un Rietumu tradīcija piemin Flāviju Jūliju Helēnu, imperatora Konstantīna māti, kā šo meklējumu dvēseli, kā sievieti, kas meklē, sievieti, kas rok. Apslēptais dārgums, kas iekvēlina cerību, patiesībā ir Jēzus dzīve: mums ir jāiet Viņa pēdās. Cik daudz dažādu lietu varēja izdarīt imperatore! Cik daudz cēlu vietu viņa varēja izvēlēties, nevis nomaļo Jeruzalemi. Cik daudz prieka un cieņas apliecinājumu viņa varēja iegūt galmā. Mēs, māsas un brāļi, nereti aizkavējamies sasniegtajās pozīcijās un bagātībā, kas lielākā vai mazākā mērā sniedz mums drošību. Tādējādi mēs zaudējam bērnības prieku, vēlmi izpētīt un izgudrot, kas katru dienu padara jaunu. Vārds "izgudrot" – kā jūs zināt - latīņu valodā nozīmē "atrast". Helēnas lielākais "izgudrojums" bija Svētā Krusta atklāšana. Lūk, tas ir tas apslēptais dārgums, par kuru vērts pārdot visu! Jēzus Krusts ir lielākais atklājums mūsu dzīvē, vērtība, kas maina visas citas vērtības. Helēna to labi saprata, jo pati bija ilgi nesusi savu krustu. Viņa nebija dzimusi galmā: tiek stāstīts, ka viņa esot bijusi vienkāršas izcelsmes krodziniece, kurā iemīlējās nākamais imperators Konstants. Viņš apprecēja viņu, bet, tiecoties pēc varas, nevilcinājās atraidīt, uz daudziem gadiem attālinot viņu no dēla Konstantīna. Kļūstot par imperatoru, pats Konstantīns viņai sagādāja ne mazums sāpju un vilšanos, bet Helēna vienmēr palika uzticīga sev. Viņa bija sieviete, kas meklē. Viņa kļuva par kristieti un vienmēr praktizēja labdarību, nekad neaizmirstot vienkāršos ļaudis, no kuriem pati bija cēlusies. Dārgie brāļi un māsas, godīgums un tīra sirdsapziņa spēj izmainīt pasauli arī šodien, tuvināt mūs dārgumam, tāpat kā zemnieka darbs. Savas sirds kopšana prasa pūles. Tas ir vislielākais darbs. Bet, rokot, mēs atrodam; pazemojoties, mēs arvien vairāk tuvināmies Kungam, kurš iztukšoja sevi, lai kļūtu līdzīgs mums. Viņa Krusts ir zem mūsu zemes garozas. Mēs lepni staigājam, mīdot dārgumu, kas atrodas zem mūsu kājām. Bet, ja mēs kļūsim kā bērni, mēs iepazīsim citu Valstību, citu spēku. Dievs vienmēr ir pie mums, lai mūs paceltu uz augšu». Vaticannews.va | 
