Pāvesta uzrunas pilnais teksts: Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu! Līdzība, ko šodien dzirdam Evaņģēlijā (Lk 16,1-13), liek mums pārdomāt par to, kā mēs izmantojam materiālos labumus un, vispārīgāk, par to, kā mēs pārvaldām visvērtīgāko labumu, kas ir mūsu pašu dzīve. Stāstā redzam, ka saimnieks aicina pārvaldnieku “atskaitīties”. Šis tēls mums vēsta kaut ko svarīgu: mēs neesam savas dzīves un mantu, kuras izmantojam, saimnieki; viss mums ir dāvāts no Dieva, un Viņš ir uzticējis šo mantojumu mūsu rūpēm, mūsu brīvībai un atbildībai. Kādu dienu mums būs jādod norēķins par to, kā mēs esam pārvaldījuši paši sevi, savus īpašumus un zemes resursus, gan Dieva, gan cilvēku, sabiedrības un, galvenokārt, mūsu pēcteču priekšā. Līdzībā aprakstītais pārvaldnieks vienkārši centās gūt peļņu, un, kad pienāca diena, kad viņam bija jāsniedz atskaite un tika atņemta pārvaldība, viņam bija jādomā, ko darīt ar savu nākotni. Šajā smagajā situācijā viņš saprot, ka ne jau materiālo labumu uzkrāšana ir vissvarīgākā vērtība, jo šīs pasaules bagātības ir pārejošas; un tad viņam rodas brīnišķīga ideja: viņš aicina parādniekus un “noraksta” viņu parādus, tādējādi atsakoties no daļas, kas pienāktos tieši viņam. Šādi viņš zaudē materiālo bagātību, bet iegūst draugus, kuri būs gatavi viņam palīdzēt un viņu atbalstīt. Iedvesmojoties no šī stāsta, Jēzus mūs mudina: “Iegūstiet sev draugus ar nekrietno mamonu, lai tad, kad viss būs beidzies, jūs tiktu uzņemti mūžīgajās nometnēs” (9. p.). Patiesi, līdzības pārvaldnieks, pat pārvaldot šīs pasaules negodīgo bagātību, spēj atrast veidu, kā iegūt draugus, izkāpjot no sava egoisma vientulības; vēl jo vairāk mums, kas esam mācekļi un dzīvojam Evaņģēlija gaismā, ir jāizmanto pasaules labumi un mūsu pašu dzīve, domājot par īsto bagātību, kas ir draudzība ar Kungu un brāļiem. Mīļie, līdzība aicina mūs jautāt sev: kā mēs pārvaldām materiālās vērtības, zemes resursus un pašu dzīvi, ko Dievs mums uzticējis? Mēs varam sekot egoisma kritērijiem, liekot bagātību pirmajā vietā un domājot tikai par sevi; bet tas mūs norobežo no citiem un izplata konkurences indi, kas bieži vien rada konfliktus. Vai arī mēs varam atzīt, ka viss, kas mums pieder, ir Dieva dāvana, ko pārvaldīt, un izmantot to kā līdzekli, lai dalītos, veidotu draudzības un solidaritātes tīklus, veicinātu labo, veidotu taisnīgāku, godīgāku un brālīgāku pasauli. Lūgsim Dievmāti, lai viņa aizstāv mūs un palīdz mums labi pārvaldīt to, ko Kungs mums uzticējis, pārvaldīt taisnīgi un ar atbildību. Vaticannews.va | 
