«Dārgie brāļi un māsas, labdien un esiet sveicināti! Šodienas katehēzē pievērsīsimies dziļajai un dzīvības pilnajai saiknei, kas pastāv starp Dieva Vārdu un Baznīcu – saiknei, kas izklāstīta Koncila dogmatiskās konstitūcijas Dei Verbum sestajā nodaļā. Baznīca ir Svēto Rakstu īstā vieta. Svētā Gara iedvesmota, Bībele ir dzimusi no Dieva tautas un ir paredzēta Dieva tautai. Kristiešu kopienā tai ir – varētu teikt – sava mājvieta (habitat), jo tieši Baznīcas dzīvē un ticībā tā atrod telpu, kurā var atklāt savu nozīmi un parādīt sev raksturīgo spēku. Vatikāna II koncils atgādina, ka: «Baznīca Svētos Rakstus vienmēr ir godinājusi tāpat, kā viņa godina pašu Kunga Miesu, jo tā nemitīgi, īpaši svētajā liturģijā, saņem dzīvības Maizi no Dieva Vārda un Kristus Miesas galda un to dāvā ticīgajiem. Kopā ar svēto Tradīciju Baznīca Svētos Rakstus vienmēr ir atzinusi un atzīst par savas ticības visaugstāko normu» (Dei Verbum, 21). Baznīca nekad nepārstās pārdomāt Svēto Rakstu vērtību. Pēc Koncila ļoti svarīgs brīdis šajā ziņā bija Bīskapu sinodes kārtējā ģenerālā asambleja, kas notika 2008. gada oktobrī. Sinode bija veltīta tēmai "Dieva Vārds Baznīcas dzīvē un misijā". Tās augļus pāvests Benedikts XVI apkopoja pēcsinodālajā pamudinājumā Verbum Domini (2010. gada 30. septembrī), kurā viņš uzsvēra: "Tieši ciešā saikne starp vārdu un ticību parāda, ka autentiska Bībeles hermeneitika ir iespējama tikai Baznīcas ticībā, kuras paraugs ir Marijas "jā" [...]. Bībeles interpretācijas atbilstošā vieta ir Baznīcas dzīve" (nr. 29). Baznīcas kopienā Svētie Raksti atrod vietu, kurā tie var izpildīt savu īpašo uzdevumu un sasniegt savu mērķi: atklāt Kristu un atvērt mūs dialogam ar Dievu. "Svēto Rakstu nezināšana ir Kristus nezināšana". Šis slavenais svētā Hieronīma izteiciens mums atgādina par Svēto Rakstu lasīšanas un meditācijas galveno mērķi: iepazīt Kristu un caur Viņu iesaistīties attiecībās ar Dievu – attiecībās, ko var saprast kā sarunu, dialogu. Dogmatiskā konstitūcija Dei Verbum runā par Atklāsmi kā dialogu, kurā Dievs vēršas pie cilvēkiem kā draugiem (sal. Dei Verbum, 2). Tas notiek, kad mēs lasām Svētos Rakstus ar iekšēju lūgšanas attieksmi: tad Dievs nāk mums pretim un uzsāk ar mums sarunu. Svētie Raksti, kas uzticēti Baznīcai un ko tā sargā un interpretē, pilda aktīvu lomu: patiesībā tie ar savu iedarbīgumu un spēku sniedz atbalstu un piešķir dinamiku kristiešu kopienai. Visi ticīgie ir aicināti smelties no šī avota, pirmām kārtām Euharistijā un citu sakramentu svinēšanā. Mīlestībai pret Svētajiem Rakstiem un to satura iepazīšanai vajadzētu vadīt visus, kuri veic Vārda kalpojumu: bīskapiem, priesteriem, diakoniem un katehētiem. Vērtīgs ir ekseģētu un Bībeles pētnieku darbs. Svētie Raksti ieņem centrālo vietu teoloģijā, kas Dieva Vārdā atrod savu pamatu un dzīvinošo spēku. Baznīca dedzīgi vēlas, lai Dieva Vārds sasniegtu katru tās locekli un stiprinātu viņu ticības ceļu. Dieva Vārds ved Baznīcu arī ārpus sevis, nepārtraukti atverot to misijai pret visām tautām. Mēs dzīvojam ieskauti tik daudzos vārdos, taču tik daudzi no tiem ir tukši! Dažreiz mēs dzirdam arī gudrus vārdus, kas tomēr neattiecas uz mūsu galīgo likteni. Savukārt Dieva Vārds nāk, lai piepildītu mūsu sirds ilgas pēc jēgas, pēc patiesības par mūsu dzīvi. Tas ir vienīgais Vārds, kas vienmēr ir jauns. Tas nepārtraukti dāvā mums savas bagātības. Dārgie, dzīvojot Baznīcā, mēs mācāmies, ka Svētie Raksti pilnībā attiecas uz Jēzu Kristu, un pieredzam, ka tieši tas ir dziļākais iemesls to vērtībai un spēkam. Kristus ir dzīvais Tēva Vārds, Dieva Vārds, kas kļuvis miesa. Visas Svēto Rakstu grāmatas sludina Viņa Personu un Viņa pestījošo klātbūtni katram no mums un visai cilvēcei. Tāpēc atvērsim savas sirdis un prātus, lai pieņemtu šo dāvanu Vissvētākās Jaunavas Marijas, Baznīcas Mātes, skolā». Vaticannews.va | 
