Pirms gada Ņujorkā dzīvojošā trīs bērnu māte, katoļticīgā Sāra Elizabete Pilato 40 gadu vecumā uzzināja, ka ir stāvoklī. Tas bija pārsteigums gan viņai, gan vīram, taču abi priecājās par iespēju pasaulē sagaidīt vēl vienu bērnu. Tomēr pēkšņi viņu prieks beidzās. Vizītes laikā ārsts paziņoja, ka mazulim vairs nav sirdsdarbības. Sāra piedzīvoja spontāno abortu. Šī pieredze viņu iedvesmoja uzrakstīt grāmatu “H.U.G.”. “Tās bija ļoti straujas emocionālās šupoles,” Pilato stāstīja EWTN News. “Kad piedzīvoju spontāno abortu, mana ārste paskatījās uz mani un teica: "Man ļoti žēl. Par spontānajiem abortiem gandrīz nerunā. Es nezinu, kāpēc sievietes par to nerunā, jo tas ir ļoti izplatīti." Tajā brīdī es pie sevis nodomāju: "Labi, es par to runāšu."" Viņa atceras, ka sēdējusi ārsta kabinetā viena un meklējusi jebko, kas palīdzētu pārvarēt sēras — brošūru, attēlu pie sienas, jebko. Taču tur nebija nekā. Dodoties prom, viņa saņēma tikai rēķinu par vizīti. “Man nebija nekā, kas liktu just, ka viss būs kārtībā un ka neesmu viena. Es jutos pilnīgi izolēta un domāju, ka esmu vienīgais cilvēks pasaulē, kurš izjūt ko tādu,” viņa atcerējās. Atgriezusies mājās, viņa jutās apjukusi un nezināja, ko domāt vai darīt. Pēc kāda laika vienatnē viņa sajuta, ka Dievs viņu aicina apsēsties un rakstīt. “Es nodomāju: ‘Tas ir ļoti dīvaini — šobrīd rakstīt ir pēdējais, ko gribu darīt. Es pat negribu atvērt datoru.’ Taču, kad Dievs dod norādījumus, vislabāk ir tiem sekot. Tāpēc es apsēdos, atvēru datoru, man blakus bija salvetes, es joprojām biju satriekta, un vienkārši sāku rakstīt par savām sajūtām.” Viņas rakstītais tika publicēts blogā. Pēc dažām stundām Pilato atgriezās pie ieraksta un ieraudzīja simtiem komentāru un ziņu no sievietēm, kuras bija piedzīvojušas līdzīgu zaudējumu. “Tad es sapratu, ka šie stāsti ir jāizstāsta un ka neesmu vienīgā, kas tā jutās,” viņa sacīja. “Tajā brīdī man kļuva ļoti svarīgi panākt, lai neviens vairs nejustos tā, kā jutāmies mēs. Ja mēs varam mazināt šo sajūtu pēc iespējas vairākām sievietēm, tas būs tā vērts.” Grāmatā apkopotas vairāk nekā 30 sieviešu liecības par piedzīvoto grūtniecības zaudējumu, kā arī vīriešu skatījums uz šo pieredzi, esot līdzās savām sievām kā vīriem un tēviem. Pēc katra stāsta lasītājiem tiek piedāvāti pārdomu jautājumi. "Šī grāmata ir domāta sievietei jebkurā zaudējuma posmā," skaidro Pilato. “To var atvērt jebkurā vietā. Satura rādītājā nodaļas ir nosauktas, piemēram, ‘apskāviens brīdim, kad gribas kliegt’, ‘apskāviens brīdim, kad jūties vientuļa’, ‘apskāviens brīdim, kad nezini, kā lūgties’. To var paņemt rokās un nolikt malā jebkurā brīdī, kad tas ir nepieciešams, lai kur jūs sērotu.” Runājot ar grāmatā iekļautajiem vīriešiem, Pilato saprata, ka arī viņas vīrs pēc spontānā aborta nezināja, kā reaģēt. “Viņam nebija ne jausmas, ko ar mani darīt, kā atbildēt vai kā tikt galā ar savām emocijām,” viņa sacīja. “Vīrieši bieži tiek aizmirsti, un viņi šo pieredzi pārdzīvo citādi. Es sapratu, ka arī viņam ir vajadzīgs savs stāsts.” Pilato stāstīja, ka grāmata pilnībā finansēta no ziedojumiem. Ar šo atbalstu viņa cenšas panākt, lai grāmata būtu pieejama visur, kur sievietes piedzīvo zaudējumu. “Mums tās ir slimnīcās, neatliekamās palīdzības centros, baznīcās, psihoterapeitu kabinetos. Pieprasījumi nāk no visdažādākajām vietām. Mūsu mērķis ir nogādāt grāmatu katrā ASV štatā.” Grāmatas iespējams iegādāties, taču organizācijas, kurām nav līdzekļu, var pieteikties bezmaksas eksemplāriem. “Līdz šim esam spējuši nogādāt grāmatas sievietēm pat divu stundu laikā pēc tam, kad viņas uzzinājušas par savu zaudējumu.” Autore atzina, ka viņas lielākā cerība ir, lai ikviena sieviete, kas paņem šo grāmatu rokās, justos pamanīta, mīlēta un rastu cerību nākotnei. Ewtnnews.com | 
