Vēstulē, kas datēta ar 2026. gada 17. jūniju un adresēta Vācijas Bīskapu konferences prezidentam bīskapam Heineram Vilmeram, dikastērija paziņoja, ka nav iespējams piešķirt indultu, kas tika lūgta 2026. gada 30. martā. Indults ir īpaša (un bieži vien pagaidu) privilēģija vai labvēlība, ko piešķir Apustuliskais Krēsls (vai vietējais ordinārijs) fiziskai vai juridiskai personai, dodot tai tiesības rīkoties veidā, kas ir pretrunā ar spēkā esošajām tiesību normām vai pārsniedz tajās noteikto. Vācijas bīskapi bija lūguši “atļaut izņēmuma gadījumos pienācīgi pilnvarotam lajam teikt sprediķi Euharistijas svinēšanas laikā”. Lai gan dikastērija pauda atzinību par pastorālajām rūpēm, kas iedvesmoja šo lūgumu, tā atkārtoti apstiprināja, ka no pašreizējās Baznīcas kārtības nevar atkāpties, piešķirot indultu, jo homīlijas rezervēšana priesterim vai diakonam nav tikai disciplināra norma, bet izriet no pašas liturģijas būtības. Dokumentā dikastērija vēlreiz uzsvēra, ka homīlija, kas ir neatņemama Vārda liturģijas sastāvdaļa, ir cieši saistīta ar Evaņģēlija pasludināšanu un ir mācīšanas kalpojuma (munus docendi) īstenošana, kas ordinētajiem kalpotājiem uzticēta caur Ordinācijas sakramentu. Tajā tika piebilsts, ka Vārda sludināšana liturģiskajās svinībās ir neatdalāma no sakramentāli saņemtās misijas un no vienotības, kas saista Vārdu un Sakramentu Euharistijas svinībās. Vēstulē arī tika uzsvērta nepieciešamība veicināt ordinēto kalpotāju pastāvīgu formāciju, lai homīlija varētu pilnībā īstenot savu pastorālo un garīgo iedarbīgumu. Noslēgumā dikastērija atgādināja, ka pašreizējā Baznīcas kārtība jau paredz daudzas Dieva Vārda sludināšanas un sprediķošanas formas, kas var tikt uzticētas lajiem ārpus homīlijas un ārpus Euharistijas svinēšanas, saskaņā ar kanoniskajām tiesībām un šo dažādo Evaņģēlija sludināšanas formu īpatnībām. Foto: Unsplash.com/@jenvazquezmedia | 
