Divarpus gadsimtus amerikāņu paaudzes ir strādājušas kopā, lai šos principus īstenotu. Šis gadskaitlis ir aicinājums ne tikai svinēt nācijas ievērojamo gājumu, bet pārdomāt arī par atbildību, ko šīs zemes dēli un meitas nes cits cita labā, kā arī par paaudzēm, kuras mantos šodien veidojamo nāciju. Pāvests uzsver, ka vislolotāko principu vidū ir reliģiskā brīvība – katra cilvēka tiesības lūgties saskaņā ar sirdsapziņu un praktizēt savu ticību atklātā veidā bez piespiešanas, vai bailēm. Atzīmējot 250 gadus, kopš parakstīta Neatkarības Deklarācija, ir svarīgi atzīt, ka reliģijas brīvība ilgu laiku ir bijusi amerikāņu apsolījuma centrā, aizsargājot gan individuālo cieņu, gan dažādu cilvēku mierīgu līdzāspastāvēšanu. Šī pati brīvība Amerikas Savienotajās Valstīs ir ļāvusi iesakņoties un uzplaukt Katoliskajai Baznīcai ne tikai savu ticīgo, bet visas nācijas labuma dēļ. Vēstulē īpaši pieminēts Baznīcas kalpojums izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomās. Starp principiem, pēc kuriem valsts ir vadījusies savā attīstībā, Amerikas zemes dēls, pāvests Leons XIV, nosauc arī katram cilvēkam doto Dieva cieņu, to, ka ikvienam ir iedzimta vērtība, kas prasa cienīgu izturēšanos, aizsardzību un gādību. Pilnīga izpratne par šo cieņu liek atzīt nepieciešamību aizsargāt cilvēka dzīvību no ieņemšanas līdz dabiskajai nāvei, un veidot sabiedrību, kurā vājākie, cietošie un aizmirstie vienmēr bauda iejūtību, solidaritāti un mīlestību. Cilvēka dzīvības aizsardzība ietver arī imigrantu pieņemšanu, aizsardzību un palīdzības sniegšanu. Pāvests atgādina, ka viņu cerības, uzupurēšanās un ieguldījums jau no paša sākuma ir veidojuši daļu no ASV vēstures. Katrā paaudzē ieceļotāji, kas ir ieradušies, meklējot brīvību, iespējas un vietu, kurai piederēt, ir veidojuši šīs nācijas raksturu. Viņu pieņemšana ar smalkjūtību un dāsnumu nav tikai karitatīvs žests, bet tā ir arī katram cilvēkam piemītošās cieņas atzīšana. Svētais tēvs atzīmē, ka savā nesen iznākušajā enciklikā “Magnifica Humanitas”, viņš ir rakstījis par centieniem darboties kopā kopīgā labuma dēļ. “Lai veidotu pasauli, kurā ikviens var zelt, ir nepieciešama kopīga atbildība un drosme. Neviens nevar vienatnē nest smagumu, kas skar pasauli”, teikts enciklikā (13). “Mēs esam cits citam nepieciešami un mums ir jāstrādā kopā vienotībā, lai stātos pretim izaicinājumiem, kurus pasaule šobrīd piedzīvo,” vēstulē amerikāņiem piebilst Leons XIV. Pāvests sūta savus sveicienus un novēl, lai 1776. gada gars turpina dot cerības un vienotības iedvesmu, Amerikas Savienotajām Valstīm ienākot nākotnē. Šīs plašās zemes iedzīvotājus Svētais tēvs novēl tās debesīgās patroneses – Bezvainīgi Ieņemtās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Foto: pāvests Leons XIV ar Filadelfijas Nacionālā Konstitūcijas centra Brīvības medaļu, kas viņam tika pasniegta 3. jūlijā Vaticannews.va | 
