Pat brāļu un māsu savstarpējā “sāncensība” var nākt par labu, ja viens cenšas pārspēt otru svētumā. Baznīcas vēsturē ir atzīti daudzi svētie, kuri sekojuši savu radinieku pēdās svētuma ceļā. To vidū ir gan brāļi un māsas, gan laulātie pāri, piemēram, svētīgais Kārlis I Hābsburgs un viņa sieva Zita vai svētie Luī un Zēlija Martēni. Protams, arī četri no divpadsmit apustuļiem veido divus brāļu pārus: Pēteris un Andrejs bija brāļi, tāpat arī Jēkabs un Jānis. Tātad šādam piemēram ir pamats jau kopš pašiem Baznīcas pirmsākumiem. Lūk, pieci piemēri, kur brāļi un māsas viens no otra mācījās, kā būt svētiem. Svētie Marta, Marija un Lācars Lūkasa evaņģēlijā lasām, ka Jēzus "iegāja kādā ciemā, kur kāda sieviete, vārdā Marta, Viņu uzņēma. Viņai bija māsa, vārdā Marija, kas apsēdās pie Kunga kājām un klausījās Viņa vārdos" (Lk 10, 38–39). Abas māsas kopā ar savu brāli Lācaru bija tuvi Jēzus draugi, un jau kopš agrīnās Baznīcas viņi tiek godināti kā svētie. Svētie Benedikts un Sholastika (attēlā) Dvīņi Benedikts un Sholastika jau agrā jaunībā juta aicinājumu uz konsekrēto dzīvi. Vēlāk viņi dibināja attiecīgi benediktiešu ordeņa vīriešu un sieviešu atzarus. Lai gan abi dzīvoja atsevišķos klosteros, viņi reizi gadā tikās un ar prieku sarunājās par garīgām lietām. Svētie Makrina, Bazilijs, Gregors, Pēteris un Naukratijs Makrina jaunākā dzīvoja 4. gadsimtā. Viņa izvēlējās askētisku dzīvesveidu un, atsakoties no saderināšanās, kļuva par mūķeni. Viņas svētums dziļi ietekmēja brāļus Baziliju no Cēzarejas un Gregoru no Nīsas, kuri arī izvēlējās kalpot Dievam. Arī abi pārējie brāļi — Pēteris no Sebastes un Naukratijs — veltīja savu dzīvi Kungam un bija pazīstami ar savu svētumu. Svētie Bernards un Humbelīna 12. gadsimtā Bernards no Klervo palīdzēja vadīt jaunu klostera ordeni, ko sauca par cisterciešiem, un atlikušo mūža daļu veltīja darbam un kontemplācijai. Viņa māsa, kas pazīstama kā svētīgā Humbelīna, dzīvoja greznu un vieglprātīgu dzīvi, bet vēlāk atteicās no sava dzīvesveida un kļuva par benediktīniešu mūķeni. Svētie Kozma un Damiāns Par dvīņubrāļu Kozmas un Damiāna dzīvi ir saglabājies maz ziņu. Tomēr ir zināms, ka viņi bija prasmīgi ārsti un cieta mocekļu nāvi imperatora Diokletiāna vajāšanu laikā. Tradīcija vēsta, ka arī viņu jaunākie brāļi Antims, Leoncijs un Eiprepijs arī piedzīvoja mocekļu nāvi. Svētie Jacinta un Francisks Visjaunākie ne-mocekļi, kurus Baznīca ir kanonizējusi, ir māsa un brālis Jacinta un Francisks. Kopā ar savu māsīcu Lūciju viņi piedzīvoja Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanos Fatimā. Svētās Nunilo un Alodija Šīs 9. gadsimta Spānijas dvīņumāsas pēc tēva, musulmaņa, nāves tika audzinātas kristīgajā ticībā pie savas mātes. Kad nomira arī māte, radinieki viņas nodeva varas iestādēm kā kristietes. Māsām tika pavēlēts atteikties no savas ticības, taču viņas neatteicās, un par to viņām tika nocirsta galva. Aleteia.org | 
