Uzrunājot 26. jūlijā Brīvības laukumā Kastelgandolfo sapulcējušos svētceļniekus, Leons XIV vispirms pievērsās Libānai. Viņš pastāstīja, ka iepriekšējā dienā tur tika pasludināts par svētīgu Elijs Hoajeks, kurš no 1899. līdz 1931. gadam bija Antiohijas maronītu patriarhs un nodibināja Svētās Ģimenes Maronītu māsu kongregāciju. Pāvests atzina, ka jaunais svētīgais vairāk nekā 30 gadus vadīja maronītu Baznīcu ar lielu pašatdevi. Hoajeks bija “dialoga un cerības vīrs”, ietekmīga figūra Baznīcas, sociālajā un politiskajā arēnā. Ne velti viņu sauca par “Cēlās Libānas tēvu”. Romas bīskaps lūdzās, lai viņš ar savu aizbildniecību pavada ne tikai maronītu ticīgos visā pasaulē, bet arī izlūdz miera dāvanu visai Libānas tautai. Uzrunas turpinājumā Leons XIV pievērsās Svētajai Zemei, atzīstot, ka ar bažām seko līdzi Svētajā Zemē aizvien notiekošajai vardarbībai, kuras rezultātā par upuriem kļuva arī daudzi civiliedzīvotāji. Pāvests īpaši pieminēja Rietumkrastu un Gazu un uzstājīgi aicināja iesaistītās puses “atgriezties pie sarunām par taisnīgu politisko risinājumu, kas balstītos uz katra cilvēka vienlīdzīgo cieņu un tiesībām”. Bez tam viņš mudināja “atmest jaunas militārās darbības un atteikties no vienpusējiem lēmumiem, jo īpaši tādiem, kuru rezultātā tiek pārkāpta katrai reliģijai piederīgo svētvietu cieņa un status quo”. Pēc tam Romas bīskaps sacīja: “Tāpat es atjaunoju savu aicinājumu saistībā ar situāciju visos Tuvajos Austrumos, kur militāro operāciju pastiprināšanās ir atkal atnesusi vardarbību un postījumus, nopietni apdraudot daudzu mierīgo iedzīvotāju dzīvību un palielinot dzeramā ūdens un elektrības trūkumu. No visas sirds aicinu visas iesaistītās puses pārtraukt uzbrukumus un steidzami no jauna atvēlēt vietu dialogam un diplomātijai, lai pēc iespējas ātrāk panāktu mieru, pēc kā tik ļoti ilgojas viss reģions. Turpināsim lūgties par visām tautām pasaulē, kas cieš no kara. Lai Kungs aizskar atbildīgo sirdis un apgaismo viņu prātus, tā ka drīz tiktu panākta izlīgšana un miers.” Saistībā ar postošajiem ugunsgrēkiem, kas skāruši vairākus apgabalus Francijā un Spānijā, Leons XIV pauda savu tuvību un aicināja visus lūgties par cietušajiem un glābšanas dienestu darbu. Tā kā 26. jūlijā Baznīca atzīmē 6. Pasaules vecvecāku un veco ļaužu dienu, Svētais tēvs aicināja ikvienu neaizmirst arī šos cilvēkus un kopā pateikties Kungam par viņiem, jo vecie ļaudis ir dāvana Baznīcai un visai sabiedrībai. “Apņemsimies cienīt viņus, novērtēt viņu svarīgo lomu, kā arī vienmēr nodrošināt viņiem pienācīgu uzmanību un aprūpi,” mudināja Leons XIV. Šī gada Pasaules vecvecāku un veco ļaužu dienas tematam izvēlēti vārdi no Isaja grāmatas “Es tevi nekad neaizmirsīšu” (49,15). Sveicot dažādas svētceļnieku grupas, pāvests atsevišķi pieminēja bērnus, kuri ieradās no "Žēlsirdības mājas" Čortkivā, Ukrainā, un kuri šajās dienās viesojas Svētā Erceņģeļa Miķeļa draudzē Nočerā-Superiorē, Itālijas dienvidos. Vaticannews.va | 
