Vēstulē, kas adresēta Vatikāna valsts sekretāram, kardinālam Pjetro Parolinam, kurš ir nominēts par pontifikālo legātu svētās Agatas atceres svinībās Katānijā, Leons XIV atzīmē, ka viņa ir Kristus ciešanu dalībniece. Jaunā meitene liecina par spēku, ar kādu Kungs apveltī tos, kuri paliek nelokāmi kārdinājumos un pārbaudījumos. Pāvests raksta, ka “santuzza”, jeb “mazā svētā”, kā mocekli Agatu dēvē viņas dzimtajā Katānijā, “paliek par dzīvo klātbūtni, kas sargā cilvēku kristīgo atmiņu un aicina uz neatlaidīgu evaņģēlisko dzīvi, stiprina cerību un tuvākmīlestību.” Svētais tēvs arī uzsver, ka svētās Agatas klātbūtne dara redzamu svēto sadraudzību un “stiprina ticīgajos apziņu par to, ka Baznīcu, kas svētceļo zemes virsū, atbalsta to ticīgo aizbildniecība un piemērs, kuri jau ir kļuvuši par debesu godības dalībniekiem.” Vēstures avoti liecina, ka 1040. gadā bizantiešu ģenerālis svētās Agatas relikvijas aizveda uz Konstantinopoli, taču 1126. gadā divi karavīri, kuri pirms tam kalpoja bizantiešu karaspēkā, sicīliešu mocekles relikvijas no Konstantinopoles izzaga, lai tās atgrieztu Katānijas bīskapam. Tā paša gada augustā relikvijas atkal tika novietotas Katānijas Domā. Šodien daļa relikviju – galvaskauss, krūšukurvis un daži iekšējie orgāni, glabājas sudraba krūšutēlā, ko 1376. gadā izgatavojis zeltkalis no Sjēnas Džovanni di Bartolo. Cita relikviju daļa ir novietota lādē, kas arī darināta no sudraba. Tajā atrodas rokas, kājas un viena no krūtīm. Otra svētās Agatas krūts glabājas Apūlijas novada Galatinā, Svētās Katrīnas no Aleksandrijas baznīcā. Kā liecina tradīcija, svētā Agata tika mocīta, nogriežot viņai krūtis. Kristīgajā ikonogrāfijā viņa bieži tiek attēlota ar krūtīm uz paplātes. Vaticannews.va | 
